Saskaņā ar Valsts kases datiem Latvijas konsolidētā valsts budžeta deficīts 2022.gada pirmajā pusgadā bija 227,1 miljons eiro, kas ir par 726,5 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada pirmajos sešos mēnešos.
Kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā veidoja 6,8 miljardus eiro. Salīdzinot ar šo pašu periodu 2021.gadā, tas ir 773,1 miljons eiro jeb par 12,9% vairāk, norāda FM.
Kopbudžeta izdevumi veidoja 7 miljardus eiro, pieaugot par 46,6 miljoniem eiro jeb 0,7%. Valsts budžetā šogad turpinājās ar Covid-19 saistītie finansējuma atbalsta pasākumi, pabalsti, lai palīdzētu kompensēt augstākas enerģijas cenas, kā arī pabalsti Ukrainas bēgļiem. Kopējais apstiprinātais atbalsts, ņemot vērā jūnijā pieņemtos atbalsta pasākumus 2022./2023.gada apkures sezonai, plānots 2,2 miljardu eiro apmērā (6% no IKP). Izdevumi līdz gada vidum bija 819,4 miljoni eiro (2,2% no IKP).
Iekasēto nodokļu apjoms 2022.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 768 miljonus eiro jeb par 16,6% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā un veidoja 5,4 miljardus eiro. Ienākumu pieaugums šogad būtiski ietekmēja ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību un vidējo darba samaksu, kā arī visu preču un pakalpojumu straujo cenu pieaugumu.
Būtiski precizēt, ka šogad Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpināja uzlabot nodokļu sadali pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas 2021.gadā. Saskaņā ar Valsts kases datiem nedalīto ieņēmumu atlikums sešos mēnešos bija 103,8 miljoni eiro. . Tas nozīmē, ka nodokļu ieņēmumu analīze un secinājumi par pirmajiem sešiem mēnešiem jāveic ļoti piesardzīgi.
VID dati liecina, ka lielākais PVN pieaugums 2022.gada pirmajā pusgadā bija vērojams komercsektorā, kā arī elektroenerģijas, gāzes un apkures nozarēs. Kopumā PVN ieņēmumi pieauga par 305,3 miljoniem eiro jeb 23,1%, līdz 1,6 miljardiem eiro. Uz to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par mazumtirdzniecības apjomu pirmajos piecos mēnešos, kas izrādījās par 23,7% lielāki nekā gadu iepriekš, ko lielā mērā noteica straujais pārtikas un degvielas cenu pieaugums. . Straujākais nodokļu ieņēmumu kāpums pirmajā pusgadā bija izmitināšanas un restorānu nozarē, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.
Darbaspēka nodokļa ieņēmumus ietekmēja situācijas uzlabošanās darba tirgū, kā arī straujais darbaspēka algu fonda kāpums. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts budžetā palielinājās par 444,9 miljoniem eiro jeb 32,6% līdz 1,8 miljardiem eiro. Peļņa pirms investīcijām sasniedza 1 miljardu eiro, kas ir par 272 miljoniem eiro jeb 36,7% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Pēc VID datiem, 2022. gada pirmajos piecos mēnešos nodarbināto skaits Latvijā vēl vairāk pieaudzis Covid-19 pandēmijas iepriekš skartajās nozarēs – mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs. , kur pieaug vidējā alga. Turpinot pieaugt ekonomiskajai aktivitātei, kā arī tirdzniecībai un apstrādes rūpniecībai, kas ir valstī lielākā nodarbināto skaita ziņā, darbinieku skaita pieaugums bijis mērens. Tomēr šajās divās nozarēs turpinās pastāvīgs vidējās darba samaksas pieaugums. Jāpiebilst, ka pirmajā jūlijā stājās spēkā izmaiņas likumdošanā – no līdzšinējiem 350 eiro neapliekamais minimums tika paaugstināts līdz 500 eiro gan darbiniekiem, gan pensionāriem. Tas tuvākajos mēnešos var radīt lēnāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu likmi.
Lai gan kopbudžeta izdevumi pirmajā pusgadā pieauga tikai nedaudz, izdevumu līmenis tiek uzskatīts par augstu un joprojām ir atkarīgs no valdības apstiprinātajiem pabalstiem.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas vērtējumu pirmajos sešos mēnešos ar Covid-19 saistītais atbalsts veidoja būtisku izdevumu daļu – 1,5 miljardus eiro. Par enerģijas subsīdijām samaksātie procenti pirmajos sešos mēnešos sasniedza 351 miljonu eiro. Kopējais indikatīvais finansējums gaidāmajai apkures sezonai no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada aprīlim ir 350,2 miljoni eiro. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma tika pieņemts lēmums papildu finansējumu novirzīt Latvijas bruņotajiem spēkiem un atbalstam Ukrainai. Latvija jūnija beigās kopumā samaksāja 31,2 miljonus eiro. Pašvaldību budžetos bija paredzēti arī 22,5 miljoni eiro mājoklim, pārtikai, izglītībai un sociālajai palīdzībai.
Pirmajā pusgadā lielākais pieaugums vērojams kopbudžeta izdevumos subsīdijām un dotācijām – 458,9 miljoni eiro jeb 35,1%, sasniedzot 1,8 miljardus eiro. Palielinājums galvenokārt saistīts ar valdībā apstiprināto enerģētikas palīdzības paketi, kas apmaksāta līdz 30.aprīlim. Subsīdiju un dotāciju pieaugumu noteica veselības aprūpes nozarei piešķirtais papildu finansējums un ALTUM piešķirtais 41 miljons eiro.
Iepirkumi valsts drošības stiprināšanai, kā arī palielināti izdevumi energoresursu patēriņam, palielināti izdevumi pārtikai un pakalpojumiem valsts budžetā par 156,1 miljonu eiro (+23,2%) salīdzinājumā ar 2021.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, sasniedzot 828,5 miljons eiro. Izdevumu pieaugumu šajā situācijā ietekmēja izdevumu pieaugums precēm un pakalpojumiem pašvaldību budžetos. Pirmajā pusgadā lielāki izdevumi bijuši ceļu un ielu uzturēšanai. Enerģijas cenu kāpuma ietekmē pieauga izdevumi par siltumu un elektroenerģiju. Palielinājušies arī izdevumi pašvaldībās par ēdināšanas pakalpojumiem un sociālajām aktivitātēm. Sociālie izdevumi pieauga arī pašvaldībās visā Latvijā – nodrošināt minimālos ienākumus un dzīvokļa pabalstus, kā arī pašvaldību krīzes pabalstus, kurus ietekmēja izmaiņas likumdošanā, kā rezultātā tika palielināts garantētais neapliekamais minimums un palīdzība Ukrainas bēgļiem. Jāpiebilst, ka bija vērojams arī būtisks pašvaldību izdevumu pieaugums sociālajai aprūpei gan mājās, gan sociālās aprūpes iestādēs.
Pensiju kopbudžeta izdevumi veidoja 1,3 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2021.gada sešiem mēnešiem, tas palielinājies par 58,9 miljoniem eiro jeb 4,7%, ko liecina oktobrī veiktais indekss.
Izdevumi pabalstiem veidoja 933,3 miljonus eiro, kas ir par 589 miljoniem eiro jeb 38,7% mazāk, salīdzinot ar 2021.gada pusgadu. Zemo pabalstu līmeni lielā mērā noteica augstie izdevumi, kas novēroti 2021.gada pirmajos mēnešos – kad valsts izmaksāja pabalsti strādājošajiem Ģimenes ar bērniem un vecāka gadagājuma cilvēki Covid-19 pandēmijas laikā. Jāpiebilst, ka izdevumu samazinājums varēja būt arī straujāks, taču šogad pabalstu izmaksa turpinājās, un energoresursu sadārdzinājuma mazināšanai izmaksātie pabalsti tika izmaksāti piecos mēnešos: ģimenēm ar bērniem 50 eiro un 20 eiro apmērā. gados veci.
Savukārt pašas valsts budžetā uzrādīts augstāks izdevumu līmenis slimības atvaļinājuma pabalstiem: par 45,2 miljoniem eiro jeb 26,9% augstāks salīdzinājumā ar sešu mēnešu periodu pērn. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem janvāra-maija periodā slimības atvaļinājuma pabalstu saņēmēju skaits valstī pieauga no 55,7 tūkstošiem mēnesī līdz 72 tūkstošiem jeb 29,3%.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu kopbudžeta kapitālie izdevumi saruka, ko lielā mērā noteica ārvalstu investīciju kritums. Kapitālie izdevumi pirmajā pusgadā bija 359,2 miljoni eiro. Salīdzinot ar pagājušo gadu, tas ir samazinājums par 11,7 miljoniem eiro jeb 3,1%. Būvniecības apjomu samazināšanās bremzējusi investīciju izlietojumu pašvaldību budžetos. Kapitālie izdevumi pašvaldību budžetos samazinājās par 39,8 miljoniem eiro jeb 18,5%. Būvniecības izaugsmi ierobežo būvmateriālu trūkums tirgū, izmaksu pieaugums, ko paaugstināja Krievijas un Ukrainas karš, kā arī būvniecības kompāniju nespēja realizēt projektus līgumu ietvaros. Savukārt 2022.gada sešos mēnešos pamatbudžetā bija kapitālo izdevumu pieaugums par 16 miljoniem eiro.
