Ziemas temperatūra pārspēj rekordus visā Eiropā, ko dēvē par nepieredzētu karstuma vilni.
Jaunajā gadā tika pārspēti nacionālie rekordi astoņās valstīs, tostarp Nīderlandē, Lihtenšteinā, Lietuvā, Latvijā, Čehijā, Polijā, Dānijā un Baltkrievijā.
Polijas Korbelovas ciema iedzīvotāji Jaungada dienā bija 19,0 grādu pēc Celsija, bet Eindhovenā, Nīderlandē, temperatūra sasniedza 16,9 grādus pēc Celsija.
Arī Bilbao, Spānijā, temperatūra bija par 10 grādiem augstāka par vidējo, kas svētdien sasniedza 25,1 C, līdzīgi kā jūlija vidējā temperatūra.
Klimata zinātnieks Maksimiliano Herrera laikapstākļus nosauca par “absolūti ārprātīgu” un “absolūti ārprātīgu”. Laikrakstam The Washington Post Nekas tam tuvu Eiropas klimatoloģijā iepriekš nav redzēts.
Smagie laikapstākļi lielā mērā ietekmē kalnu slēpošanas kūrortus, kuru ekonomika ir atkarīga no ziemas sporta veidiem.
Adelbodena Šveicē bija plānojusi Pasaules kausa izcīņu slēpošanā 6. janvārīDesmitābet sniega trūkums nozīmē, ka tam tagad ir jānotiek uz mākslīgā sniega.
Gluži pretēji, pirms divām nedēļām ASV un Kanādu skāra spēcīga sniega vētra, kas pazemināja temperatūru līdz -28 Kanādas ziemeļrietumos un -10 saulainajā Floridā. Tā rezultātā ASV gāja bojā vismaz 46 cilvēki.
Klimata zinātnieki ir brīdinājuši, ka šādi ekstrēmi laikapstākļi notiks biežāk un kļūs smagāki, ja klimata krīze netiks risināta efektīvi.
Salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu, globālā temperatūra ir paaugstinājusies par aptuveni 1,1°C, un ir paredzams, ka tā pieaugs vēl vairāk, neveicot steidzamus pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai.
ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs sacīja, ka ambīcijas ierobežot globālo sasilšanu par 1,5°C “aizrauj elpu” un pasaule atrodas uz “klimata elles lielceļa” bez atbilstošiem valdību plāniem klimata jomā.
Viktora Serbana fotogrāfija
