“Varam iedomāties, ka braucam ar auto, un šobrīd starp Valmieru un Strinčiem ir 60 televīzijas torņi,” sacīja valmierietis Armands Broks.
“Paredzēts, ka viena vēja turbīna būs 200 metrus augsta, kas ir līdzīgi kā Valmieras TV tornis, kas ir 204 metrus augsts, kā arī vēl liekam virsū vēl 100 metrus, kas būs rotējošais lāpstiņš.” Viņš teica.
Armands Broks ir arī iniciators platformā “Manabalss”, lai pārskatītu vēja parku būvniecību Latvijas mežos.
“Šī teritorija, kas stiepjas no Strenčiem uz Valku, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, un manā vērtību skalā tā ir viena no Vidzemes pērlēm ar savu unikālo dabu, kurā daļēji iekļaujas Cirgaļu kāpas, kā arī ļoti liela augu un sugu daudzveidība,” stāsta Brūks.Dažādi putni un dzīvnieki.
Visvairāk nobažījušies ir apkārtnē esošo māju iedzīvotāji.
“Mēs redzēsim, ka no mūsu mājas un no tiem torņiem visapkārt mums ir tikai ziemeļu logi bez lielajiem debesskrāpjiem,” stāsta Valcas pagasta iedzīvotāja Solvita Miceti.
Viņa sacīja, ka bažas rada tas, kā milzu vēja turbīnas ietekmēs vidi un dzīvniekus un vai tās neapdraudēs cilvēku veselību.
“Viņiem ir daudz plānošanas, bet kā viņi sadarbosies savā starpā un kā visas šīs zemfrekvences skaņas ietekmēs veselību, nemaz nerunājot par dzīvniekiem. Es neesmu ne pret tehnoloģijām, ne pret nepieciešamība pēc elektrības, bet ne tik daudz šajā nelielajā zemes platībā.
Arī citi Valkas pagasta iedzīvotāji ir nobažījušies par to, kā šo milzu torņu celtniecība un turpmākā darbība ietekmēs vidi un dzīves kvalitāti:
“Pirmkārt, troksnis, un otrs, kas mani uztrauc, ir daba, dzīvnieki, jo man pie mājas ir rubeņi. Latvijā ir ļoti daudz atklātu vietu, degradētas teritorijas, kur tik lielas. meži nav jāiznīcina.
Šo projektu īsteno “Latvijas vēja parki”. Vaicāts, kāpēc vēja parkam izvēlēts tieši šis priežu mežu pudurs, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdes loceklis Valdis Kalnes sacīja, ka tikai 27% Latvijas mežu platību varētu būt piemērotas vēja parkiem.
“Vairāk nekā 70% Latvijas valsts mežu platības jau ir pilnībā izslēgtas no jebkādas potenciālās vēja parka izpētes neatkarīgi no tā, vai pastāv vides aizsardzības vai iedzīvotāju skaita ierobežojumi,” skaidro Kalnes.
“Mēs esam pārdzīvojuši to, ka sabiedrība kopumā grib daudz ko, bet ne ārpus mana pagalma, ļoti vērtīga ir arī lauksaimniecības zeme, kuru nevar aizņemt vēja turbīnas, un tagad ko mēs Es atstāju Latviju, atceroties, ka joprojām esam sinhroni ar Krievijas energosistēmu… tātad palikušas tikai meža platības.
Dabas aizsardzības aģentūrā (DAP) skaidro, ka ir uzsākts ietekmes uz vidi novērtējuma process un jau iepriekšējās sezonās eksperti ir veikuši gan putnu, gan biotopu izpēti, un šī izpēte turpināsies.
Taču arī DAP direktore Džeta Struda ir piesardzīga, vērtējot vēja parka būvniecību mežā.
“Ziņojumā ir jānovērtē visa sarežģītā ietekme,” saka Strūds. “Šis nav vienīgais vēja parks. Pašlaik tiek īstenoti daudzi projekti, daudzi novērtējumi, un projektu skaits šobrīd tuvojas diviem desmitiem.”
“Mēs neesam sajūsmā par vēja parku saglabāšanu, kas tiek būvēti meža apvidos, kas arī nav pasaulē lielas pieredzes, un mēs uz to raugāmies ar bažām, vai visi šie projekti patiešām ir. tiks īstenots,” sacīja SDA vadītājs. “Tam varētu būt negatīva ietekme uz dabas vērtībām kopumā.”
Vietējie iedzīvotāji arī saka, ka projektu virzītājiem vajadzētu izskaidrot šīs idejas priekšrocības, ja ir tik daudz ko zaudēt.
Pirms nedēļas notika plānotā vēja parka sabiedriskās apspriešanas sanāksme, izmantojot video, un nākamā sabiedriskā apspriešana bija paredzēta nākamā gada pavasarī, kurā tiks prezentēti ietekmes uz vidi ziņojumā konstatētie.
