viedoklis | Vai Eiropas nauda glābj vīriešus? – Baltijas ziņu tīkls

Jaunākie Darbaspēka apsekojuma dati sniedz ļoti iepriecinošu ainu. Būtiskākā ziņa ir tā, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bezdarba līmenis šā gada otrajā ceturksnī samazinājies no 7,9% līdz 6,6%. Visstraujāk šajā laikā samazinājās reģistrētais bezdarbs – no 7,7% līdz 6,2%.

Citas labas ziņas – darbinieku skaits palielinājās par 2,8% līdz 886 000. Tomēr tas joprojām atpaliek no rādītāja pirms divu gadu pandēmijas sākuma, kad tā pārsniedza 900 000 darbinieku. Gada laikā pieauga arī nodarbinātības līmenis – no 62,4% līdz 64%. Tas joprojām par 1 procentpunktu atpaliek no indeksa vidējā rādītāja 2019. gadā, taču tas nepārprotami virzās pareizajā virzienā. Ldz tam labko zi atgdina bankas Luminor ekonomists Pteris Strautiņš.

“Diemžēl Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni aptumšoja karš Ukrainā un viss ar to saistītais, kā arī energoresursu cenu kāpums. Līdz ar to šā gada beigās un nākamā gada pirmajā pusē gaidāms bezdarba pieaugums, prognozē ekonomists

“Pirmais nelielais bīstamības signāls ir jūlijā reģistrētais bezdarba pieaugums salīdzinājumā ar jūniju, neskatoties uz sezonāliem faktoriem, kuriem drīzumā vajadzētu samazināties.”

Darba tirgus tuvākā nākotne ir divi galvenie riski. Augstākas enerģijas cenas (dažās nozarēs ar zemākām produktu cenām) radīs konkurētspējas problēmas nozarē. No otras puses, mājsaimniecību taupības pasākumi, ko uzliek dzīves dārdzība, ietekmēs luksusa un papildu preču tirdzniecību, restorānus un izklaidi.

Runājot par eksporta nozarēm, izplatās provizoriskas ziņas par ražošanas uzņēmumu pārtraukšanu augsto elektroenerģijas cenu dēļ. Lielākie riski parādās kokrūpniecībā – šeit ir lielāks elektroenerģijas izdevumu īpatsvars realizācijā, un daļai produktu cenas krītas. Būtu likumsakarīgi sagaidīt īslaicīgu darba vietu samazināšanos šajā jomā, īpaši tajās vietās, kur daudziem uzņēmumiem joprojām ir neliels darbības apjoms, kas tiek apvienots ar standarta produktu ražošanu, un tas galvenokārt nozīmē ārpus lielajām pilsētām. Zonējumā vislielākie riski var būt Vidzim austrumu daļā, dažos Kurzimas apgabalos.

Latgalē pastāv specifiski bezdarba pieauguma riski, ko var ietekmēt papildu darbinieku samazināšana dzelzceļā un ar to saistītajos uzņēmumos.

Runājot par Rīgu, eksporta izredzes šeit ir salīdzinoši labas, taču gāzes cenu pieauguma ietekme koncentrēsies galvaspilsētā un tās apkārtnē. Gāzes īpatsvars primāro energoresursu struktūrā Rīgas siltumā nav augstākais, tas ir aptuveni 50%, taču ir ļoti daudz mājsaimniecību, kuru apkures izmaksas vairāk vai mazāk ietekmē gāzes cenas. Arī Latgalē gāzes sadārdzinājuma ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem būs diezgan izteikta, jo tā biežāk tiek izmantota apkurei lielākajās pilsētās, piemēram, Daugavpilī un Rožņijā.

READ  Apšaubīta prinča Čārlza labdarības partnerattiecības ar latviešu magnātu un bijušo Blackpool FC īpašnieku

Strautiņš arī norāda, ka jaunākie Darbaspēka apsekojuma dati ir interesanti ne tikai ar zemāku bezdarba līmeni un nodarbinātības pieaugumu, kas labi saskan ar kopējo datu kopainu, bet arī ar lielo un augošo plaisu starp vīriešu un sieviešu bezdarbu.

“Tas varētu būt saistīts ar strukturālām izmaiņām ekonomikā.”

Pēdējo 10 gadu laikā starpība starp darba meklētāju vīriešu un sieviešu īpatsvaru ir svārstījusies ap diviem procentpunktiem. Jaunākajos datos tas sasniedza 3,8% punktus. Sieviešu darba meklētāju īpatsvars samazinājies līdz 4,7%, kas ir līdzīgs līmenim, kas sasniegts pirms trim gadiem (laikā, par kuru ir pieejami dati, t.i., kopš 2012.gada). Ja vīriešu bezdarbs ir tieši tāds pats kā 2020. gada pēdējā ceturksnī (8,5%), tad sieviešu bezdarbs šajā laikā ir samazinājies par 2,5 procentpunktiem (pp).

Straoutis lēš, ka tas var atspoguļot izmaiņas ekonomikas struktūrā. “Mums jau ilgu laiku ir bijis zems rūpniecības īpatsvars, un pēdējā laikā būvniecības un transporta jomās nav klājies labi. Cerams, ka palīdzēs atveseļošanās un noturības mehānisms jeb Pandēmijas pārvarēšanas seku fonds un pašreizējā perioda līdzekļu apguve no ES fondiem. Līdz šim Finanšu ministrijai bijuši tikai jauki grafiki ar plāniem šos līdzekļus apgūt jau šogad, taču praktiski nekas nenotiek.

Šī situācija ir nedaudz neparasta uz Eiropas Savienības fona. Eiropas Savienībā vidēji šā gada pirmajā ceturksnī (jaunākie pieejamie dati) sieviešu bezdarbs bija nedaudz augstāks – 6,8% pret 6,2% vīriešu. Vīriešu bezdarbs bija augstākais 13 dalībvalstīs, bet Latvijā atšķirība (2,1 pg) bija daudz lielāka nekā visās pārējās valstīs, kam seko Malta (1,2 pg), Austrija (1 pg) un Rumānija (0,9 pg).

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top