Vēsturnieki ceļ trauksmi par humanitāro zinātņu nevērību Latvijā / Raksts

Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības izplatītajā vēstulē piedāvāts septiņu punktu risinājuma plāns, tostarp nepieciešamība izveidot atsevišķu Latvijas vēstures apakšprogrammu, kurai valsts budžetā būtu paredzēts ikgadējs finansējums.

Vēstulē vēsturnieki norādīja, ka Latvijas zinātnes finansēšanas sistēma savulaik nav spējusi nodrošināt regulārus un pastāvīgus akadēmiskos pētījumus un galvenais nespējas cēlonis bijis nepietiekamais finansējums.

Latvijā šobrīd nav valsts pētījumu programmu, kas nodrošinātu finansējumu vēstures studijām. Pētījumam ir epizodisks raksturs, jo tas ir atkarīgs no īstermiņa projektu panākumiem, taču pamata pētījumi par galvenajām tēmām vēl nav veikti. Cita starpā tas samazina iespēju nozares ekspertiem piedalīties starptautiskos un valsts mēroga pētniecības grantos.

Tās autori arī vērš uzmanību uz to, ka ierobežotais finansējums un tā nestabilitāte veicina intelektuālā darbaspēka aizplūšanu akadēmiskajā un profesionālajā jomā.

Lai atrisinātu pašreizējo situāciju, vēsturnieki ir izvirzījuši septiņu punktu plānu:

  • Likvidēt STEM standartu piemērošanu pētniecības projektiem un noteikt atbilstošus humanitāro zinātņu vērtēšanas kritērijus.
  • Atsevišķas Latvijas vēstures apakšprogrammas izveide Valsts pētījumu programmā (VPP), kurai ikgadējais finansējums tiek piešķirts no valsts budžeta.
  • VPP projektu konkurss aptvers visus Latvijas vēstures periodus – viduslaikus, jaunos laikus un jauno laiku vēsturi.
  • Paralēli pastāvošajam principam – atbalstīt tikai pētnieku grupu projektus, Latvijas vēstures apakšprogrammā jāgarantē finansējums arī individuālajiem grantiem ar iespēju piesaistīt zinātniskos asistentus, ja nepieciešams konkrētiem pētniecības projektiem.
  • Projekta ilgums nav jānosaka mehāniski, kā tas bija līdz šim, 3 gadi visiem projektiem neatkarīgi no to specifikas un rakstura.
  • Nodrošināt iespēju pētniekam strādāt pilnu slodzi vienā projektā ar atbilstošu atalgojumu un sociālajām garantijām.
  • Projektu konkursos jābūt atvērtiem arī citu valstu pētniekiem, tādējādi veicinot starptautisko pētnieku tīklu attīstību Latvijas vēstures izzināšanā.

Vēstulē teikts: “Esam pārliecināti, ka šo punktu sasniegšana veicinās vēstures kā zinātnes attīstību Latvijā, kā arī radīs sabiedrībā dziļāku izpratni un interesi par Latvijas vēsturi.”

Vēstuli parakstījuši 118 cilvēki – vēsturnieki un citi ar nozari saistīti profesionāļi kā bibliotēku, muzeju un arhīvu darbinieki, kā arī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studenti.

READ  Arheologi pēc neandertāliešu cirvja atrašanas atklājuši piecu aizvēsturisku ziloņu skeletus

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top