Jaunākā sērija par Eiropas vieglatlētikas jaunajiem līderiem ietver jautājumu un atbilžu sesiju ar Rebeku Ozolņicki no Latvijas.
22 gadus vecais Ozolņickis ir viens no jaunākajiem Eiropas Vieglatlētikas federāciju komunikāciju vadītājiem.
Viņa bija Latvijas pārstāve Eiropas vieglatlētikas jauno līderu forumā, kas augustā notika Eiropas vieglatlētikas čempionāta laikā Minhenē.
Kāda ir jūsu pašreizējā nodarbošanās ar vieglatlētiku?
Ir pagājis nedaudz vairāk kā gads, kopš sāku strādāt Latvijas Vieglatlētikas federācijā komunikācijas vadītāja amatā. Pirms tam gandrīz 13 gadus pavadīju kā sportists [she was a Latvian U20 combined events international]tāpēc šī salīdzinoši jaunā vide man nebija gluži sveša.
Es tikai sāku izprast un izpētīt tos pašus cilvēkus, grupas, struktūras, noteikumus un problēmas, bet no citas perspektīvas. Gribas ticēt, ka mana dalība vieglatlētikā būs ilglaicīga, vismaz darīšu visu, lai nestu jaunas idejas, risinājumus un zināšanas.
Pēdējā gada laikā esmu saticis cilvēkus no citām dalībfederācijām, cilvēkiem, kas strādā pasaules vai Eiropas vieglatlētikā, jo uzskatu, ka mācīšanās un vēlāk mācīšana ir mūsu sporta veida uzlabošanas atslēga.
Kā jūs kļuvāt par jaunu vieglatlētikas līderi Eiropā?
Mans jaunais līdera brauciens ar amerikāņu kalniņiem sākās pirms diviem gadiem. Tolaik mācījos augstskolā un Studentu apvienībā, kā arī komunikāciju priekšnieka amatā.
Augstskolas kursā es sāku savu pašreizējo darbu vieglatlētikā, un no turienes sākās mans jaunais līderis sporta kontekstā.
Kāda bija jūsu labākā pieredze Jauno līderu forumā Minhenē?
Iespēja satikt tik daudz cilvēku, kas strādā sportā, ne tikai vieglatlētikā, man liek cerēt, ka arvien vairāk cilvēku sāk uzskatīt, ka pārmaiņas pozitīvi ietekmē nākotni.
Esmu pieredzējis, ka cilvēki baidās no pārmaiņām neatkarīgi no vecuma, bet Jauno līderu forums pulcēja cilvēkus, kuri tic labākai nākotnei, labākiem risinājumiem, labākai videi sportā, tāpēc šī ir labākā pieredze no šī foruma.
Vai esat kādreiz pieredzējis kā brīvprātīgais?
Pats neesmu īpaši pieredzējis kā sporta brīvprātīgais. Būdams jauns sportists, es darīju dažas lietas, piemēram, brīvprātīgo piedalīšanos sacensībās. Šobrīd brīvprātīgais darbs ir viena no lietām, ko vēlos darīt savā federācijā, lai dotu jauniešiem iespēju piedalīties sporta pasākumos un apzināties, ka šī ir viena no izvēlēm, ko viņi var izdarīt savas nākotnes labā.
Domāju, ka ir vajadzīgs tikai neliels interesentu pamudinājums, un vairāk jauniešu izvēlēsies iesaistīties un palikt šajā mūsu sporta jomā.
Ko tu no foruma izguvi Latvijai?
Daudz ideju un enerģijas, lai turpinātu savu ceļu sportā.
Vai, jūsuprāt, šāda veida projekts ir svarīgs?
Tas ir tāpēc, ka to nevar salīdzināt ne ar ko citu. Ir ļoti svarīgi izveidot šādu projektu, lai jaunieši varētu pacelt savu balsi, atrast savu vietu un būt kā sūklis, uzsūcot visu, kas viņiem pagadās.
Ja šādu projektu nebūtu, cilvēku ar patiesu aizraušanos ar sportu būtu daudz mazāk. Ir ļoti viegli zaudēt cilvēkus, kuri ir cienīgi, talantīgi un spēj paveikt lielas lietas, bet nav bijuši īstajā vietā ar īstajiem cilvēkiem.
Kur tu sevi redzi pēc 10 gadiem?
Šobrīd nevaru sniegt skaidru atbildi, taču neslēpšu, ka lielākā daļa cilvēku, kas parasti strādā savā nacionālajā federācijā, redz, ka nākamie loģiskie soļi būtu piemēroti Eiropas vieglatlētikai vai pasaules vieglatlētikai. Lai gan savā Nacionālajā federācijā esmu tikai nedaudz vairāk par gadu, mana apņemšanās padarīt vieglatlētiku stiprāku un labāku ir pieaugusi debesīs.
Es gribu ticēt, ka tuvāko gadu laikā man būs zināma ietekme un es varu virzīties uz priekšu ar nākamo izaicinājumu. Citiem vārdiem sakot, es ticu, ka 10 gadu laikā varēšu saukt sevi par ekspertu savā jomā un būšu lepns par ietekmi, ko esmu atstājis uz savu valsti.
Jūs esat viens no jaunākajiem cilvēkiem vadošā amatā Eiropas Vieglatlētikas federācijā, kā jūs par to jūtaties?
Šis ir mans mīļākais jautājums. Es neteiktu, ka man tas izklausās neparasti vai nepareizi, jo es neticu cilvēku vērtēšanai pēc viņu vecuma.Ja es runāju par lomām, vienīgais, kam ir nozīme, ir cilvēka apņemšanās.
Protams, tas būtu nedaudz savādāks ceļš, ja jūs sāktu savu karjeru tik jauns, it īpaši situācijā, kad cilvēki parasti sagaidītu kādu nedaudz vecāku cilvēku, bet vai tā atkal ir problēma? Ne man, es jūtos pārliecināts par padarīto un lietām, ko es daru, un, ja man ir šaubas par kaut ko pieredzes trūkuma dēļ, es jautāju un mācos.
