Latvieši sestdien balsos vispārējās vēlēšanās, ko dziļi ietekmējis kaimiņvalsts Krievijas uzbrukums Ukrainai, Baltijas valsts lielās etniskās krievu minoritātes politiskā sairšana, kā arī ekonomikas problēmas, tostarp energoresursu sadārdzināšanās.
Aptaujas liecina, ka premjerministra Krisjāņa Kariņa vadītā Jaunā Vienotības partija, kas vada četru partiju labēji centrisko mazākuma koalīciju, visticamāk, kļūs par labāko vēlētāju, paredzot, ka 13-20% balsu būs 1,5. miljons balsstiesīgo.
Vēlēšanām, visticamāk, sekos ilgs sarunu un koalīcijas veidošanas periods, taču analītiķi saka, ka pastāv liela iespēja, ka Karencs, kurš, cita starpā, vadīja 1,9 miljonus cilvēku dzīvojošo Baltijas nāciju caur Covid-19 krīzi, paliks priekšā. . Ministrs beigās.
“Ļoti nestabilajā situācijā, kādā mēs šobrīd atrodamies, cilvēki vienkārši skatās uz viņu kā uz uzticamu personību,” sacīja Latvijas ziņu žurnāla IR apskatnieks Pauls Raudcips.
Šīs vēlēšanas, visticamāk, būs nāves melodijas opozīcijā esošajai partijai Saskaņa, kas līdz šim atbalsta Latvijas etnisko krievu minoritāti, kas veido vairāk nekā 25% iedzīvotāju.
Maskavai draudzīgā partija tradicionāli ir bijusi kā jumta partija lielākajai daļai Latvijas krievvalodīgo vēlētāju, tostarp baltkrieviem un ukraiņiem. Pēdējās vēlēšanās 2018. gadā partija bija lielākā atsevišķā partija ar gandrīz 20% balsu, bet citas partijas to izslēdza no iekļūšanas valdībā.
Tomēr partijas tiešā un skaļā pretestība Krievijas iebrukumam Ukrainā lika daudziem, kas joprojām atbalsta Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, no tā atteikties. Tikmēr tie, kas iestājās pret karu, sliecās virzīties uz galvenajām latviešu partijām, kuras visas arī iestājās pret iebrukumu.
Saskaņa tagad ierindojas piektajā vietā ar 5,1% atbalstu, liecina jaunākā Latvijas sabiedriskās raidorganizācijas LSM aptauja. Valsts parlamentā iekļūs tikai partijas, kas saņems vismaz 5% balsu.
“Saskaņai viss ir beidzies,” sacīja Latvijas Universitātes politikas zinātnes profesors Juris Rozenvalds. Viņš piebilda, ka šķiet, ka neviena cita partija, kas nodarbojas ar krievvalodīgajiem, viņu neaizstās.
Kopš uzbrukuma Latvija – bijusī padomju republika, Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts – ir veikusi vairākus tieši ar konfliktu saistītus pasākumus, tostarp nākamgad pēc vairāk nekā 15 gadu pārtraukuma ieviesusi militāro iesaukšanu, aizliedzot ieceļot valstī krieviem. ar tūristu vīzām un demontāžu Padomju 2. pasaules kara piemineklis galvaspilsētā Rīgā.
Šonedēļ valdība dažos Latvijas pierobežas reģionos kā piesardzības līdzekli izsludināja ārkārtas stāvokli pēc Krievijas daļējās militārās mobilizācijas. Tāpat kā Baltijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, arī Latvija atsakās piešķirt politisko patvērumu Krievijas militārajiem rezervistiem, kuri bēg no iesaukšanas.
Delavēras štatā Vilmingtonā dzimusī 57 gadus vecā Latvijas un Amerikas dubultpilsone Kārensa medijiem sacīja, ka jaunās vienības uzvaras gadījumā būtu vieglāk turpināt tajā pašā koalīcijas grupā. Viņš noraidīja jebkādu sadarbību ar prokremliskajām partijām.
Latvijas sabiedriskās raidorganizācijas LSM veiktā aptauja liecina, ka otrajā vietā ierindojas opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība ar 7,8% atbalstu, bet koalīcijas sastāvā esošā centriski labējā Nacionālā apvienība atpaliek tikai par daļu.
Pārējie pašreizējie koalīcijas deputāti ir centriskā Attīstības partija / Par! , un konservatīvie.
Kopumā vēlēšanās kandidē 19 partijas ar vairāk nekā 1800 kandidātiem, bet tikai aptuveni astoņām partijām paredzēts pārkāpt 5% slieksni un nodrošināt vietu Saeimas 100 deputātu sapulcē.
Latvijas politikas vētraino raksturu ilustrē fakts, ka Kārensa kabinets, kas stājās amatā 2019. gada janvārī pēc ilgām izveides sarunām, ir visilgāk valdošā valdība Latvijas vēsturē ar nedaudz vairāk nekā 3,5 gadiem.
