Vācijas valdība ceturtdien apstiprināja savu pirmo nacionālo stratēģiju attiecībā uz Ķīnu, identificējot Āzijas lielvalsti kā “partneri, konkurentu un sistēmisku konkurentu” un aicinot ievērojami samazināt atkarību no Ķīnas precēm, vienlaikus saglabājot ekonomiskās saites simtiem miljardu dolāru vērtībā.
Jaunā politika paredz eksporta kontroli un Vācijas uzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību Ķīnā, ieguldījumu pārbaudi, lai aizsargātu jutīgu tehnoloģiju un zināšanu plūsmu. Taču tajā nav aplūkots, kā Berlīne plāno pārskatīt Ķīnas investīcijas Vācijā, un tas pēdējā laikā ir radījis bažas.
Kanclera Olafa Šolca valdība 61 lappusi garo dokumentu pieņēma ceturtdien pēc mēnešiem ilgām diskusijām un kavēšanās, ko izraisīja domstarpības viņa trīs partiju koalīcijā par to, cik sarežģītai jābūt viņu nostājai. Stratēģija sasaucas ar Eiropas Savienības tematiem, mudinot “atļauties riskam” veidot attiecības ar Ķīnu.
Valdība paziņoja, ka atkarības samazināšana no Ķīnas ražotājiem un patērētājiem galu galā veicinās Vācijas ekonomiku.
Mēs nevēlamies atdalīties no Ķīnas, bet mēs vēlamies samazināt savus riskus. Tas ietver mūsu Eiropas ekonomikas stiprināšanu, kā arī atkarību mazināšanu, sacīja ārlietu ministre Annalina Berboka. “Jo daudzveidīgākas tirdzniecības un piegādes ķēdes tiks izveidotas, jo noturīgāka būs mūsu valsts,” viņa piebilda.
Stratēģijā Ķīnai ir stingrāka nostāja nekā kancleres Angelas Merkeles vadītajām valdībām, kuras uzskatīja Ķīnu par milzīgu Vācijas preču tirgu, kas aug.
Šis grūdiens radīja ciešas attiecības ar Ķīnu ar vairāk nekā miljonu cilvēku Vācijas darbi Kas ir tieši atkarīgi no Ķīnas un daudz netiešāk. Gandrīz puse no visiem Eiropas investīcijas Ķīnā no Vācijas, un Gandrīz puse Daudzi Vācijas ražotāji daļu piegādes ķēdes paļaujas uz Ķīnu.
Taču koronavīrusa pandēmijas izraisītās piegādes ķēdes problēmas ir atklājušas, cik Vācija un Eiropa ir atkarīgas no Ķīnas attiecībā uz precēm, sākot no medikamentiem un beidzot ar apstrādātiem minerāliem, kas ir būtiski zaļajām tehnoloģijām. Krievijas iebrukums Ukrainā pagājušajā gadā arī radīja bažas, ka Pekina varētu gūt labumu no ekonomiskās atkarības līdzīgi tam, kā Maskava apbruņoja Vācijas atkarību no dabasgāzes eksporta.
Saskaņā ar stratēģiju uzņēmumi tiek aicināti “stingrāk aptvert” ģeopolitiskos riskus, kas saistīti ar uzņēmējdarbību Ķīnā, lai krīzes gadījumā nepieļautu nepieciešamību izmantot valsts līdzekļus. Valdība paziņoja, ka strādā pie stimuliem, lai mudinātu Vācijas uzņēmumus dažādot darbību ārpus Ķīnas.
Politika arī aicināja atkārtoti novērtēt eksporta aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu jutīgu tehnoloģiju aizsardzību Viņš uzsvēra Vācijas nodomu izveidot sarakstu ar tehnoloģijām, kas tiek izmantotas tādās jomās kā kiberdrošība un uzraudzība, kas tiks pakļautas eksporta kontrolei.
“Mēs sapratām, ka mūsu valsts interesēs ir rūpēties par savu ekonomisko drošību,” sacīja Burbokas kundze. Viņa piebilda, ka Vācijai nevarētu rasties nepieciešamība “maksāt vairāk nekā 200 miljardus eiro, lai atbrīvotos no atkarības”, kā tas notika, kad Krievija pārtrauca gāzes plūsmu uz Rietumeiropu.
Ķīnas valdība ar tās vēstniecības Berlīnē starpniecību ceturtdien noraidīja, kā tas tika aprakstīts politikā, Uzstāj, ka tas bija Vācijas partneris, nevis konkurents.
Vēstniecība paziņojumā norādīja, ka tā “apņēmīgi iebilst” pret centieniem “jaukties Ķīnas iekšējās lietās, sagrozīt un nomelnot Ķīnu un pat kaitēt Ķīnas galvenajām interesēm”.
Atklāts paliek jautājums, vai un kā uzņēmumi atbalstīs šo politiku. Daži vidēji lieli, ģimenes vadīti uzņēmumi teica, ka ģeopolitiskie riski sarežģī to uzņēmējdarbību Ķīnā, bet vadošie rūpniecības uzņēmumi, piemēram, BASF un Volkswagen, ir dubultojuši Ķīnas ieguldījumus Ķīnā.
“Volkswagen grupa turpinās investēt Ķīnā,” sacīja Ralfs Brandšteters, Volkswagen Ķīnas vadītājs un direktoru padomes loceklis.
“Ķīna ir dinamiskas izaugsmes tirgus un galvenais tehnoloģisko jauninājumu virzītājspēks,” viņš teica, piebilstot, ka “galu galā tas ir ļoti svarīgi Volkswagen un visas Vācijas autobūves konkurētspējai pasaulē.”
Stratēģija tagad tiks nodota parlamentam, kur likumdevēji sāks par to apspriest, kad tiksies atkārtoti septembrī.
Pagājušajā mēnesī Vācija nāca klajā ar savu pirmo nacionālās drošības stratēģiju, aicinot uz “spēcīgu” aizsardzības un citu politiku. Taču valdība izslēdza Ķīnu no kopējās stratēģijas, ņemot vērā tās kā Vācijas lielākās tirdzniecības partneres nozīmi, jo pagājušajā gadā divpusējās tirdzniecības apjoms sasniedza gandrīz 300 miljardus eiro jeb aptuveni 334 miljardus ASV dolāru.
Stratēģijā skaidri norādīts, ka Berlīne iebilst pret Pekinas militārajām darbībām, lai apliecinātu savas suverenitātes prasības pār Taivānu, pašpārvaldes salu demokrātiju. Status quo Taivānas šaurumā var mainīt tikai ar miermīlīgiem līdzekļiem un savstarpēju piekrišanu. Militārā eskalācija ietekmēs arī Vācijas un Eiropas intereses.
Vairāk nekā gadu pēc tam, kad Šulca kungs nolēma ieņemt kritiskāku nostāju pret Krieviju pēc iebrukuma Ukrainā, sacīja Miko Hootari, Mercator Ķīnas pētījumu institūta izpilddirektors, Ķīnas stratēģija ir pēdējais solis Vācijas ārpolitikas atiestatīšanā. . .
“Raugoties uz Ķīnu no uz risku orientētas perspektīvas, ir liels solis citā virzienā,” sacīja Huotari kungs. “Vācijai tas ir liels pavērsiens.”
Kīts Bredšārs Piedalījās ziņojumos no Pekinas.
