Plānots, ka Vācija, Igaunija, Latvija un Lietuva Eiropas Komisijā iesniegs priekšlikumu par Eiropas Savienības digitālās politikas reformu, jo Berlīne cer gūt labumu no Baltijas valstu pieredzes, kuras savukārt vēlas gūt labumu no Vācijas ietekmes.
Izlasiet oriģinālo rakstu vācu valodā šeit.
Vācijas digitālais ministrs Volkers Vissings piektdien, 24. novembrī, Maincā tikās ar Lietuvas, Igaunijas un Latvijas kolēģiem, lai iepazīstinātu ar deviņu punktu plānu ES digitālās politikas reformai.
Komisijai iesniegtā priekšlikuma mērķis ir padarīt digitālo politiku labvēlīgāku inovācijām pirms likumdošanas sesijas, kas sāksies pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām nākamā gada jūnijā.
“Kad mums būs jaunā Eiropas Komisija, mums tai ir jāiesniedz to pieprasījumu saraksts no inovācijām draudzīgām dalībvalstīm,” sacīja Vissings, piebilstot, ka tas ir nepieciešams, lai nākamajā periodā “panāktu lielu progresu”.
“Mēs ceram, ka kopā mēs virzīsim to uz priekšu arī Eiropas Savienības kontekstā,” viņš teica. Teits Risalo, Igaunijas digitālais ministrs, valsts, kas bieži tiek uzskatīta par valsts sektora digitalizācijas līderi.
Deviņi reformas punkti ir paredzēti kā pretpriekšlikums Briselē ierosinātajam, kas, kā atzīmē Vissings, ir izpelnījies kritiku no daudzām pusēm.
“Labāks veids ir pašam izstrādāt priekšlikumus, iesniegt tos Komisijai un pastāstīt Komisijai, kā digitalizāciju veikt inovatīvā un inovācijām draudzīgā veidā,” piebilda Vesings.
“Mēs esam ņēmuši vērā Vācijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iesniegto dokumentu. Mēs esam gandarīti redzēt, ka mūsu digitālās prioritātes šajā mandātā ir bijušas un arī turpmāk būs svarīgas,” Euractiv sacīja Komisijas pārstāvis.
“Mēs esam priecīgi piedalīties, un mēs esam gandarīti redzēt, ka apakšā parakstījušās dalībvalstis atzīst turpmākas darbības nepieciešamību,” piebilda Komisijas pārstāvis.
Deviņu punktu plāns
uz Deviņu punktu plāns Tas aicina izveidot zemas slodzes digitālo vidi Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem un aktīvi piedalīties jaunizveidotajos uzņēmumos un MVU.
“Mums ir jādara pieejami dati. […] Mums ir jārunā par atbildību, kas jāuzņemas platformas operatoriem. “Mums ir jābūt inovācijām draudzīgiem,” sacīja Vesings.
Vēl viens alianses mērķis ir stiprināt datu ekonomiku Eiropā. Pēc grupas domām, lai sasniegtu mērķi par “digitāli pārveidotu Eiropu”, ir nepieciešama pasaules līmeņa digitālā infrastruktūra.
Grupa arī cenšas panākt efektīvu platformu regulējumu un jo īpaši uzticamu pieeju ne tikai internetam, bet arī datu glabāšanai un pārraidei.
Papildus efektīvas digitālās pārvaldības nodrošināšanai galvenā uzmanība tiek pievērsta ES digitālo zināšanu, finansējuma un inovācijas potenciāla stiprināšanai.
Kiberdrošība tiks izveidota arī kā kopīga misija.
“Mums ir vajadzīgs inovācijām labvēlīgs regulējums, ņemot vērā drošības apsvērumus,” sacīja Vācijas digitālais ministrs. “Es domāju, ka, ja mums būtu pārāk daudz noteikumu, tas varētu kaitēt drošībai,” viņš piebilda.
Stratēģiskā partnerība
Lietuvas digitālajai ministrei Ošrinai Armunaitei Vācija ir stratēģisks partneris inovāciju un digitālo lietu jomā.
Apspriežot šos jaunos noteikumus, ir vajadzīga Vācijas vadība Eiropas līmenī; “Piemēram, kad mēs izstrādājam un apspriežam mākslīgā intelekta likumu,” sacīja Armoniti.
Igaunija piebalsoja šim viedoklim. Runājot par ekonomikas un rūpniecības digitalizāciju, viņš teica: “Mums nepārprotami ir daudz iespēju skatīties uz Vāciju un strādāt kopā, lai padarītu mūsu nozares un ekonomiku tikpat efektīvus kā Vācijas ekonomika.” Risalo.
Tā kā ES konkurē īpaši Ķīna un ASV, Lietuvas digitālais ministrs uzskata, ka Vācijas vadošā loma padarītu Eiropu konkurētspējīgāku.
Līdzīgi domājoši partneri
Reformas priekšlikuma prezentācijas laikā tika aktualizēts arī jautājums par līdzīgi domājošiem partneriem, tostarp par Ķīnas komponentu izmantošanu telekomunikāciju infrastruktūrā.
Igaunija un citas Baltijas valstis ir ieņēmušas savu nostāju un izslēdzušas Ķīnu kā uzticamu partneri biotehnoloģiju jomā.
“Ja paskatās uz stratēģisko komunikāciju infrastruktūru, mums tur vienkārši nav tāda uzticības līmeņa, kāds mums ir vajadzīgs,” sacīja Igaunijas digitālo tehnoloģiju ministrs.
Jūnijā ES komisārs Tjerijs Bretons paziņoja, ka Komisija veiks pasākumus, lai Huawei un ZTE izslēgtu no saviem iekšējiem tīkliem.
Kamēr Igaunija, Latvija un Lietuva ir aizliegušas Huawei piedalīties savu 5G tīklu attīstībā, Vācija bažījas, ka aizliegums varētu apdraudēt tirdzniecības attiecības ar Ķīnu.
Septembrī Vācijas Iekšlietu ministrija ierosināja piespiest telekomunikāciju operatorus ierobežot Ķīnas uzņēmumu Huawei un ZTE ražoto iekārtu izmantošanu. Reuters minēts.
[Edited by Kjeld Neubert/Luca Bertuzzi/Alice Taylor]
Lasiet vairāk ar EURACTIV
