Ungārija trešdien paziņoja, ka ir gatava maksāt rubļus par Krievijas gāzi pēc kārtas ar Eiropas Savienību, kas ir centusies izrādīt vienotu fronti, iebilstot pret Maskavas pieprasījumu veikt valūtas maksājumus.
Premjerministrs Viktors Orbans trešdien preses konferencē, atbildot uz Reuters jautājumu, sacīja, ka Ungārija maksās par sūtījumiem rubļos, ja tas tiks lūgts.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdinājis Eiropu, ka tā riskē pārtraukt gāzes piegādi, ja vien tā nemaksās rubli, jo viņš cenšas atriebties pret Rietumu sankcijām saistībā ar Maskavas iebrukumu Ukrainā.
Tā kā ir atlikušas vairākas nedēļas līdz rēķinu apmaksai, Eiropas Komisija norādīja, ka tiem, kuri noslēguši līgumus, par kuriem jāmaksā eiro vai dolāros, tas ir jāpieturas.
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Šijjarto iepriekš sacīja, ka ES iestādēm nav “nekādas lomas” gāzes piegādes līgumā ar Krieviju, kura pamatā ir divpusējs līgums starp valstij piederošajām MVM vienībām un Gazprom.
Eiropas Komisijas pārstāvis nacionālo institūciju izteikumus nekomentē.
Ungārija bija viena no retajām ES dalībvalstīm, kas noraidīja enerģētikas sankcijas pret Maskavu, reaģējot uz iebrukumu, ko Krievija raksturoja kā “īpašu militāru operāciju”.
Orbans, kura valdība vairāk nekā desmit gadus ir veidojusi ciešas biznesa saites ar Maskavu, svētdien notikušajās vēlēšanās nāca pie varas ceturto termiņu pēc kārtas, daļēji tāpēc, ka apņēmās nodrošināt gāzes piegādes drošību ungāru ģimenēm.
Atkarīgs no Krievijas gāzes
Kamēr Putina lūgums ir izraisījis sašutumu daudzās Eiropas galvaspilsētās, to valdības, kuras vidēji ir atkarīgas no Krievijas vairāk nekā trešdaļai nepieciešamās gāzes, apspriež šo jautājumu ar enerģētikas uzņēmumiem.
Pirmdien Slovākija paziņoja, ka rīkosies saskaņā ar Eiropas Savienību, savukārt Polijas dominējošais gāzes uzņēmums PGNiG apstiprināja, ka tās sākotnējais līgums ar Gazprom, kura termiņš beidzas šā gada beigās, ir saistošs abām pusēm.
Austrijas OMV un Krievijas Gazprom pārstāvis piektdien paziņoja, ka ir nodibināti sākotnējie kontakti par norēķināšanos par gāzi rubļos, lai gan valdība Vīnē paziņoja, ka nav pamata maksāt nevienā valūtā, izņemot eiro vai dolārus.
Ukrainas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Krievijas gāzes un naftas aizliegums ir nepieciešams, taču Eiropas Savienība līdz šim ir pārtraukusi darbu, gatavojoties ierosināt aizliegumu ogļu un citu produktu importam.
Saskaņā ar datiem un piegādes avotiem Eiropas pircēji palielina ogļu sūtījumus no visas pasaules, ņemot vērā ierosināto Eiropas Savienības aizliegumu Krievijas importam un cenšoties atvieglot saspringtās gāzes piegādes.
Ungārijas Sjijarto sacīja, ka Eiropas Komisijas nodoms “noteiktu kopīgu reakciju no valstīm, kuras importē Krievijas gāzi”, neuzskata par nepieciešamu, piebilstot, ka valstis ir atsevišķi parakstījušas divpusējus līgumus.
“Un… nevienam nav teikšanas par to, kā tiks grozīts mūsu līgums.”
Ungārija, kas lielā mērā ir atkarīga no Krievijas naftas un gāzes importa, pagājušajā gadā parakstīja jaunu ilgtermiņa gāzes piegādes līgumu, saskaņā ar kuru Gazprom ir paredzēts piegādāt 4,5 miljardus kubikmetru gāzes gadā.
Tikmēr Putins un viņa Serbijas kolēģis Aleksandrs Vučičs apsprieda Maskavas un Belgradas ekonomiskās sadarbības paplašināšanu, tostarp enerģētikas sektorā.
Serbijas līgums par Krievijas gāzi beidzas 31. maijā. “Sarunas par jauno līgumu jāsāk pēc iespējas ātrāk,” teikts Vučiča biroja paziņojumā.
Latvijas lielākais gāzes tirgotājs, kas ir trešais “Gazprom” īpašnieks, sacīja, ka pēta, vai par Krievijas gāzi būtu jāmaksā eiro vai rubļos, taču Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis sacīja: “Latvija neatbalsta maksājumus rubļos un vajadzētu būt vienota pieeja savienībā. Eiropas”.
Lietuva paziņoja, ka vairs neimportēs Krievijas gāzi, lai apmierinātu savas iekšējās vajadzības, kļūstot par pirmo valsti Eiropā, kas ieguvusi neatkarību no Krievijas piegādēm.
Trešdien Krievijas gāzes piegādes uz Eiropu pa trim galvenajiem cauruļvadiem kopumā bija nemainīgas.
