Ukrainu skāris kiberuzbrukums, jo ASV apšauba Krievijas karaspēka izvešanu

Ukraina paziņoja, ka otrdien cietusi kiberuzbrukumā, acīmredzami vainojot Krieviju, jo Maskavas komentāri par daļēju karaspēka izvešanu tika uztverti ar Rietumu skepsi.

ASV prezidents Džo Baidens brīdināja, ka kopā ar sabiedrotajiem reaģēs uz uzlaušanu, un sacīja, ka joprojām pastāv Krievijas uzbrukuma iespēja.

Austrumu un Rietumu attiecības saskaras ar vienu no dziļākajām krīzēm pēdējo gadu desmitu laikā saistībā ar Ukrainu, pēc aukstā kara ietekmi uz kontinentu un enerģijas piegādēm.

Saskaņā ar ASV aplēsēm Eiropa un ASV vēlas, lai Maskava atkāptos no vairāk nekā 150 000 karavīru palielināšanas pie Ukrainas robežas. Viņi ierosināja ieroču kontroli un uzticības veidošanas pasākumus, lai mazinātu konfrontāciju.

Otrdien Krievija publiskoja kadrus, kuros redzams, ka tā pēc mācībām atgriež dažus karavīrus uz bāzēm. Baidens sacīja, ka ASV nav apstiprinājušas šo soli. “Mūsu analītiķi norāda, ka viņi joprojām atrodas ļoti bīstamā situācijā,” viņš teica.

Ukraina neatklāja, kurš, pēc tās domām, ir atbildīgs par kiberuzbrukumu, taču paziņojumā norādīts, ka tā rāda ar pirkstu uz Krieviju.

“Nav izslēgts, ka agresors izmantoja netīru triku taktiku, jo viņa agresīvie plāni nedarbojas plašā mērogā,” norāda Kultūras ministrijas pakļautībā esošais Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības centrs.

Ukrainas Privatbank lietotāji ziņoja par problēmām ar maksājumiem un bankas lietotni, savukārt Ošadbank paziņoja, ka tās sistēmas ir palēninājušās.

Krievijas Federālais drošības dienests nekavējoties neatbildēja uz Reuters komentāru pieprasījumu.

“Ja Krievija uzbruks Savienotajām Valstīm vai mūsu sabiedrotajiem ar asimetriskiem līdzekļiem, piemēram, graujošiem kiberuzbrukumiem mūsu uzņēmumiem vai kritiskajai infrastruktūrai, mēs esam gatavi reaģēt,” sacīja Baidens televīzijā no Baltā nama.

Kāds Eiropas diplomāts sacīja, ka uzlaušana ir satraucoša, jo pirms pilnvērtīga militāra uzbrukuma Ukrainai, visticamāk, notiks kiberuzbrukums.

“Tas varētu nozīmēt, ka draud fizisks uzbrukums, vai arī tas varētu nozīmēt, ka Krievija turpina jaukties ar Ukrainu,” sacīja diplomāts, kurš vēlējās palikt anonīms.

Kiberuzbrukumam bija raksturīgi izkliedēti pakalpojumu liegšanas uzbrukumi, kad hakeri pārpludina tīklu ar neparasti lielu datu plūsmas apjomu, lai to paralizētu. Ir grūti piedēvēt šādus incidentus, taču Eiropas diplomāts sacīja, ka nav šaubu, ka aiz tiem stāv Krievija.

“Deeskalācijas nozīme”

Diplomātiskie centieni turpinājās otrdien.

Ārlietu ministrs Entonijs Blinkens telefona sarunā savam Krievijas kolēģim Sergejam Lavrovam sacīja, ka Maskavai ir jānotiek “pārbaudāmai, ticamai un jēgpilnai deeskalācijai”.

NATO vadītājs atzinīgi novērtēja pēdējās divās dienās saņemtās norādes no Krievijas, ka tā varētu meklēt diplomātisku risinājumu, taču mudināja Maskavu izrādīt gatavību rīkoties.

“Ir norādes no Maskavas, ka diplomātijai vajadzētu turpināties,” žurnālistiem sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Viņš sacīja, ka Krievija pēc mācībām nereti atstāj aiz sevis militāro tehniku, kas rada iespēju pārgrupēt spēkus.

Kopīgā preses konferencē ar Vācijas kancleru Olafu Šulcu Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikai īsi pieminēja karaspēka pārvietošanos un neiedziļinājās detaļās.

Krievija jau sen noliedz, ka plāno iebrukt Ukrainā, sakot, ka tā var apmācīt karaspēku savā teritorijā pēc saviem ieskatiem. Viņa ir virzījusi drošības garantiju kopumu no Rietumiem un vēlas novērst Kijevas pievienošanos NATO vispār.

Putins žurnālistiem sacīja, ka Krieviju neapmierinās runas par to, ka Ukraina tuvākajā laikā nav gatava pievienoties Rietumu militārajai aliansei, un pieprasīja šo jautājumu atrisināt tagad.

“Kas attiecas uz karu Eiropā… par to, vai mēs to gribam vai nē? Protams, ka nē. Tāpēc mēs izvirzām priekšlikumus sarunu procesam, kura rezultātam vajadzētu būt vienošanās par vienlīdzīgas drošības nodrošināšanu visiem, t.sk. mūsu valstij,” viņš teica.

Krievijas spēka demonstrēšana netālu no Ukrainas robežas ir izraisījusi vairākus mēnešus ilgo trakulīgo Rietumu diplomātiju un draudus ar bargām sankcijām, ja tā iebruks, un pēdējās dienās vainagojušies ar pieaugošiem brīdinājumiem, ka tas var notikt jebkurā brīdī.

Kremlis centās attēlot savas kustības kā pierādījumu tam, ka Rietumu runas par karu ir gan nepatiesas, gan histēriskas.

Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova sacīja: “2022. gada 15. februāris ieies vēsturē ar Rietumu propagandas neveiksmi karā. Mani pazemoja un iznīcināja, neatskanot neviena šāviena.”

Krievijas Aizsardzības ministrija publiskojusi kadrus, kuros redzams, kā tanki un citas bruņumašīnas tiek iekrautas plakanajos sliežu vagonos. Rietumu militārie analītiķi sacīja, ka viņiem ir nepieciešama vairāk informācijas, lai spriestu par neseno karaspēka kustību nozīmi.

Komerciālie satelītattēli, kas uzņemti svētdien un pirmdien, liecināja par Krievijas militāro aktivitāšu uzliesmojumu vairākās vietās netālu no Ukrainas. Lasīt vairāk

Cerībā, ka situācija uzlabosies, strauji pieauga Krievijas akcijas, valsts obligācijas un rublis, kā arī Ukrainas valsts obligācijas.

(Ziņo Maria Cvetkova, Andrea Šalala un Dmitrijs Antonovs); Reuters biroju papildu ziņojumi. Rakstījuši Marks Treveljans un Kostass Petsass; Montāžas autori Anguss Maksvans, Grants Makkols un Rozalba O’Braiena

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.