Ņem vērā – stāsts ir publicēts pirms 1 gada
MK noteikumi paredz, ka no eksāmeniem ir atbrīvoti bērni ar patvēruma meklētāja, bēgļa vai alternatīvo statusu, kuri eksāmenam noteiktajā gadā uzsākuši mācības izglītības iestādēs Latvijā. Bet daudzi ukraiņi, bēgot no kara, Latvijā ieradās pagājušā gada pavasarī. Šobrīd Latvijas izglītības sistēmā ir iekļauti vairāk nekā 4000 skolēnu no Ukrainas.
“Pagājušajā gadā,” sacīja Izglītības ministrijas (IZM) vecākā eksperte Oletta Ārkela. [Ukrainians] Viņi atpūtās un nenokārtoja eksāmenus 9. un 12. gadā. Šogad nedaudz mainījām pieeju un eksāmenus var kārtot vai nē. Ja skolēni izvēlas kārtot eksāmenu, tas nozīmē, ka var izmantot ukraiņu-latviešu vārdnīcu, studenti atrodas atsevišķā telpā un eksāmena laiku var pagarināt.”
Ja skolēns izvēlas nekārtot pārbaudījumu vai neizdodas, viņam ir iespēja palikt tajā pašā gadā vai vienkārši saņemt skolas atskaiti, ja, piemēram, vēlas atgriezties Ukrainā. Arkels uzsvēra, ka ne visiem ukraiņu bērniem pastāv risks nokārtot eksāmenus. No skolām ir ziņas, ka šiem bērniem ir grūtības runāt latviešu valodā, bet ir skolēni, kuri iepriekš dzīvojuši Latvijā un kuriem ir labas latviešu valodas zināšanas. Ukraiņi uzrāda ļoti labas zināšanas matemātikā un dabaszinātnēs, bet viņu angļu valoda ir nepilnīga. Tomēr lielākā daļa ukraiņu skolēnu ir ļoti apzinīgi, un daudzi vakarus turpina tālmācībā savās Ukrainas skolās, sacīja Ārkels.
Latvijas Radio uzrunātie izglītības iestāžu vadītāji vēl nav saņēmuši skaidru signālu, ka ukraiņu bērniem, pat ja viņi mācības sāks tikai rudenī, var tikt piešķirti atbrīvojumi no valsts pārbaudes darbiem.
“Nē, tas nav pieņemami,” sacīja Rīgas Ukraiņu vidusskolas direktora vietnieks izglītības jomā Romāns Tilleris [the exams] To var neizturēt. Par to pašlaik ir tikšanās, un lēmums vēl nav pieņemts. Jāskatās, kā mainīt Ukrainas civillikumus. Bet nekādas izmaiņas netika veiktas. ”
Rīgas 15. vidusskolas direktore Nataja Kubasova neko nav dzirdējusi par iespēju ukraiņu skolēnus atbrīvot no eksāmeniem. Viņas skolā šogad pēdējā kursā nav neviena ukraiņu bēgļa, bet devītajā klasē ir 12 bēgļi.
Tāpēc viņiem būs jākārto arī testi: “Ukraiņiem, jā,” sacīja Kubasova. Mēs to īsti nezinām. Ja neizturēs, domāju, ka pamatizglītības sertifikāta viņiem nebūs.
IZM pārstāvis Arkels atzina, ka šādas šaubas radušās, jo ukraiņu skolēni nav minēti Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā studenti tiek atbrīvoti no konkrētiem valsts pārbaudījumiem, uz tiem attiecas īpašs Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, kas būtu jāmaina plkst. jebkuru brīdi.
Pēc ministrijas datiem, Latvijā 9.klasē mācās 198 ukraiņu skolēni, bet 12.klasē – 9.klase.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
