Viņš nesniedza daudz detaļu, lai pamatotu savus apgalvojumus, taču norādīja uz iespējamo Ukrainas bagātākā valdnieka Rinata Ahmetova lomu.
Prezidents sacīja, ka Ukrainas izlūkdienestu rīcībā ir audioieraksti no iespējamās Krievijas un Ukrainas amatpersonu tikšanās, kurā tiek apspriests apvērsuma plāns, kuru, iespējams, finansējis Ahmetovs, kura bagātība tiek lēsta 7,5 miljardu dolāru apmērā.
Sīkāku informāciju par iespējamo apvērsumu Zelenskis atteicās atklāt, vien sacīja, ka neplāno bēgt no valsts.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apsūdzības noraidīja, piektdien žurnālistiem Maskavā paziņojot.
“Krievija neplānoja piedalīties,” sacīja Peskovs, “Krievija tādas lietas vispār nedara.”
Ahmedovs Zelenska apgalvojumus raksturoja kā “absolūtus melus”. “Esmu sašutis par šo melu izplatību, lai kādi būtu prezidenta motīvi,” teikts Ahmedova paziņojumā, ko citē viņa pārstāve Anna Terekova.
Valsts departamenta amatpersona Eiropas un Eirāzijas lietās Kārena Donfrīda, jautāta par iespējamiem apvērsuma plāniem, sacīja: “Mēs sazināmies ar Ukrainas valdību, lai apspriestu šo jautājumu tālāk, un strādājam, lai iegūtu papildu informāciju.”
Kijevā dzīvojošais politiskais analītiķis un domnīcas “Penta Center” vadītājs Volodimirs Fesenko sacīja, ka Zeļenskis vērsās pret Ahmedovu pēc “pareiza mediju kara”, kas pēdējo divu mēnešu laikā bija izvērsis pret prezidentu oligarhiem piederošajos televīzijas kanālos.
1.decembrī pie prezidenta biroja paredzēta arī masu protesta akcija.
Analītiķis atzīmēja lielu Ukrainas oligarhu, tostarp Ahmetova, neapmierinātību par Zelenska virzīto likumu, kas ierobežo viņu ietekmi uz politiku.
Fesenko Zeļenska atsaukšanos uz Ahmetovu saistībā ar iespējamo apvērsumu raksturoja kā “preventīvu signālu” oligarham neiesaistīties “riskantos politiskajos projektos, pārkāpt “sarkanās līnijas” un risināt sarunas ar Maskavu”.
Pēdējo nedēļu laikā Ukrainas un Rietumu amatpersonas ir paudušas bažas, ka Krievijas militārā nostiprināšanās Ukrainas tuvumā var liecināt par Maskavas plāniem iebrukt tās bijušajā padomju kaimiņvalstī. Kremlis uzstāj, ka tam nav šāda nodoma, un ir apsūdzējis Ukrainu un tās Rietumu atbalstītājus apsūdzībās, lai slēptu savas iespējamās agresīvās shēmas.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien brīdināja Krieviju, ka jebkuram mēģinājumam iebrukt Ukrainā būs cena.
Pēc intensīvām kara spēlēm Krievijas rietumos šī gada sākumā Maskava pie savas kopējās robežas ir turējusi aptuveni 90 000 karavīru, Ukraina norāda. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas 41. armijas vienības joprojām atrodas Jeļņas tuvumā, 160 jūdzes uz ziemeļiem no robežas.
“Ja Krievija izmantos spēku pret Ukrainu, tam būs izmaksas, tam būs sekas,” Stoltenbergs sacīja pirms 30 valstu militārās organizācijas Latvijā ārlietu ministru sanāksmes, kas notiks no 30.novembra līdz decembrim. 1, kur Krievijas aktivitātes būs aktuālas dienaskārtībā.
Viņš gan neteica, cik šīs izmaksas būtu.
Šī militārā palielināšana ir nepamatota un nepamatota. “Tas vairo spriedzi un rada nepareizu aprēķinu risku,” sacīja Stoltenbergs. Viņš atzina, ka “nav pārliecības par Krievijas nodomiem”, taču sacīja, ka “šī ir valsts, kas jau iepriekš ir iebrukusi Ukrainā, militāra palielināšana”.
Zelenskis sacīja, ka Ukraina pilnībā kontrolē savas robežas un ir gatava jebkurai konflikta eskalācijai ar Krieviju. Taču viņš norādīja, ka mediji nodarbojas ar bažām par šāda konflikta iespējamību.
Viņš arī sacīja, ka viņa štāba priekšnieks Andrejs Jermaks drīzumā sazināsies ar Krievijas varas iestādēm pēc Eiropadomes prezidenta Šarla Mišela un Vācijas kancleres Angelas Merkeles lūguma.
