Ziņas no Polijas un Baltkrievijas robežas kļūst vēl traģiskākas. Polijas televīzijas kanāls TVN sestdien ziņoja, ka mežā netālu no Volkas Terekovskas atrasts apmēram 20 gadus veca sīriešu jaunieša līķis. “Nāves cēlonis vēl nav noskaidrots,” sacīja ziņu vadītājs, citējot Polijas robežsargus.
Tajā arī ziņots, ka aptuveni simts cilvēku vienlaikus mēģināja šķērsot robežu vienā un tajā pašā vietā, taču viņu mēģinājumi tika apturēti. Viņa sacīja, ka tika arestēti ukraiņu un poļu kontrabandisti, kuri plānoja migrantus nogādāt Vācijā.
Polijas robežpolicijas ikdienas ziņojumi par situāciju mēnešiem ilgi izskatās ļoti līdzīgi. Valdība izvietoja papildu policijas un armijas vienības un uzcēla pagaidu dzeloņstiepļu žogu.
Saskaņā ar poļu avotiem, reģionā ir aptuveni 4000 iestrēgušu cilvēku. Viņi galvenokārt ir no Irākas, Sīrijas un Afganistānas, un bieži vien cenšas šķērsot robežu.
Sestdien Polijas prezidents Andžejs Duda apmeklēja pierobežā izvietotos karavīrus un pateicās par Polijas un Eiropas Savienības aizsardzību.
Baltkrievijas valdnieks uzņēmās atbildību
Situācija uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas neatšķiras, pēdējo nedēļu laikā Lietuvas robežpolicijai fiksējot simtiem nelikumīgu iebraukšanas mēģinājumu valstī. Kopš gada sākuma Lietuvā no Baltkrievijas nelegāli iebraukuši vairāk nekā 4000 cilvēku. Robežas amatpersonas ir atlaidušas vairāk nekā 6000 cilvēku.
Kā norādīja Lietuvas Kauņas universitātes politikas zinātnes profesors Andrejs Buksto, starp valdību un opozīciju valda plaša politiskā vienprātība par situāciju, un visi politiķi par krīzi atbild Baltkrievijas valdnieku Aleksandru Lukašenko.
Tomēr tie atšķiras, runājot par palīdzības apjomu, kas Lietuvai jāsniedz tiem, kas cenšas šķērsot robežu.
“Lietuvā ir daudz trūcīgu cilvēku, kas dzīvo uz nabadzības sliekšņa vai pat zem tās,” sacīja Buksto.
Saskaņā ar oficiālo statistiku 2020. gadā šādā situācijā bija 20% iedzīvotāju.
Viņš savukārt skaidroja, ka Lietuvā nav notikuši lieli protesti pret bēgļiem, “tāpēc notiek asas diskusijas par to, cik daudz imigrantu un bēgļu valsts var uzņemt”.
“Nolādēts ir grūti”
Līdzīga vienprātība par imigrāciju ir arī Latvijā, sacīja Latvijas Universitātes Rīgas sociologs Joriss Rozenvalds, atzīmējot parlamentā kolektīvo atbalstu augustā pieņemtajam lēmumam uz Baltkrievijas robežas noteikt ārkārtas stāvokli.
Viņš sacīja, ka līdz Jāņiem uzņemti vismaz 400 robežu šķērsojušie bēgļi. “Pēdējos mēnešos humānu apsvērumu dēļ ir uzņemti 60 cilvēki – galvenokārt sievietes un bērni.”
Latvijas politiķis, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Tiesnešu ievēlēšanas komisijas priekšsēdētājs Boriss Ciļjevičs skaidroja, ka valdībai ir jāveic sarežģīts līdzsvarošanas akts: jānovērš nelikumīgi mēģinājumi iekļūt valstī, vienlaikus izpildot tās starptautiskās saistības ievērot cilvēktiesības. Viņš teica, ka tas ir “ļoti grūti”.
Tūkstošiem cilvēku ir iesprostoti uz Baltkrievijas un Polijas robežas
Polijā plosās strīdi
Polijā politiskās debates bija daudz karstākas nekā Lietuvā un Latvijā. Visas puses ir vienisprātis, ka Lukašenko ir atbildīgs, taču ir viedokļi par to, kādai pieejai vajadzētu rīkoties. Daudzi opozīcijas politiķi neizprot valdības atteikšanos pieņemt palīdzību no Eiropas Savienības robežas nodrošināšanai.
Valdošās PiS vadītājs Jaroslavs Kačiņskis meklē atbalstu citur: viņš aicināja bijušo Itālijas iekšlietu ministru un Lega Nord līderi Matteo Salvīni un citus galēji labējos politiķus uz sarunām decembrī Varšavā par “Eiropas robežu aizstāvēšanu”.
Lai gan ir grūti zināt, kas notiks, ir skaidrs, ka ārkārtas stāvoklis Polijā beigsies 2. decembrī un to nevar pagarināt konstitucionālu apsvērumu dēļ. Vai tā vietā tiks ieviests karastāvoklis? Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis teica nē.
Parlaments ir apstiprinājis piecus metrus augstas sienas būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju, taču to nav paredzēts uzcelt ātrāk par pavasari.
