Ukrainai ziedo aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju / Raksts

Tas ir nedaudz mazāk nekā pēdējos divos gados – pērn šādu atbildi sniedza 41,9%, bet 2022.gadā – 39,2%. Samazinājušās arī ziedojumu summas, taču ziedotāju skaits ir stabils, 22.aprīlī Latvijas Radio pavēstīja Ziedot.lv.

Aptauja veikta 2024. gada aprīlī. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju.

Pēdējo trīs gadu laikā veiktās aptaujas liecina, ka jaunieši vienmēr ir aktīvākie ziedotāji Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Ukrainai ziedojuši 52,9% cilvēku vecumā no 18-24 gadiem un 47,8% iedzīvotāju vecumā no 25-34 gadiem. Citās vecuma grupās donoru procentuālais daudzums svārstās no 30% līdz 38%.

Aktīvākie ziedotāji ir cilvēki ar augstāko izglītību – 46,8%.

Ziedojuši 52,4% Latvijas respondentu, bet citu tautību pārstāvji – 19,1%. Salīdzinot ar pirms gada veikto aptauju, Latvijas iedzīvotāju skaits, kas ziedoja, samazinājies par 3,9%, savukārt citu tautību iedzīvotāju īpatsvars – par 2,2%.

Visvairāk dalībnieku, kas ziedojuši Ukrainas vai bēgļu atbalstam, bija Vidzemē – 46,8%. Tam seko Zimbabves reģions ar 41,1% un Rīgas reģions ar 41% ziedotāju.

To cilvēku īpatsvars, kuri boikotēja preces politisku apsvērumu dēļ, tas ir, atteicās iegādāties preces vai nu ražotājvalsts dēļ, vai tāpēc, ka ražotājs nepārtrauca sadarbību ar Krieviju, visu gadu gandrīz nemainījās. 31,8% aptaujāto šā gada aptaujā norādīja, ka to darījuši, kas ir par 0,1% vairāk nekā pērn. Tostarp 46,1% latviešu dalībnieku un 11,2% cittautiešu.

Jaunieši arī biežāk atsakās no preču iegādes politisku apsvērumu dēļ. 53,8% iedzīvotāju vecumā no 18-24 gadiem un 44,4% iedzīvotāju vecumā no 25-34 gadiem norādīja, ka viņi to dara.

Vietnes Ziedot.lv vadītāja Ruta Dimanta atzīmēja, ka ziedojumi gan ukraiņu bēgļiem, gan Ukrainai skaita ziņā ir stabili, taču ziedojumu apmēri ir samazinājušies. Atbalsts Ukrainas bēgļiem ir ievērojami samazinājies. Tas saistīts ar to, ka rit jau trešais kara gads, kara sākumā Latvijā ieradušies patvēruma meklētāji šobrīd ir spējuši iedzīvoties un problēmas šobrīd ir līdzīgas kā Latvijā, tāpēc nepieciešama ārkārtas situācija. palīdzība ir samazinājusies, izņemot latviešu valodas kursus , Piemēram. Runājot par palīdzību Ukrainai, pārsvarā ziedojumi tiek veikti militāriem mērķiem – aizsardzībai.

“Atbalsts ir nostabilizējies, ja kara sākumā bija liela sabiedrības līdzdalība un daudz ziedojumu, tad otrajā kara gadā atbalsta loks ir nostabilizējies – cilvēki un uzņēmumi, kas tos atbalsta, ir stabili. Iemesli ir dažādi: pirmkārt, ir karš, otrkārt, cilvēkiem un uzņēmumiem ir savas vajadzības, un mēs arī koncentrējamies uz citām problēmām, un, iespējams, ir arī tāda sajūta starptautiskā sabiedrība palīdz un palīdzēs un ka cilvēku un uzņēmumu iesaiste vairs nav tik svarīga,” sacīja Dimanta.

Arī Rīgas atbalsta centra ukraiņiem vadītājs Petris Grubs sacīja: “Ir pilnīgi loģiski un saprotami, ka pēc diviem gadiem aktivitāte ir samazinājusies, salīdzinot ar aktivitāti kara sākumā, taču tas ir saprotams, jo visi ir noguruši. ”. No kara.”

Viņš norādīja, ka joprojām ir daudz un viegli pieejami visu veidu apmācības kursi – valodu, biznesa dibināšanas un citi, taču kopējais sabiedrības atbalsts ir samazinājies.

“Ja mēs paši kādu dienu negribam lūgt šādus ziedojumus, mēs nedrīkstam atslābt un tas ir jāturpina. Mums ir jāpatur prātā, ka, kamēr ukraiņi cīnās, viņi cīnās ne tikai par savu brīvību, bet arī par mums , mums vienmēr ir kaut kā pamosties un atcerēties, ka ziedojumi ne vienmēr ir finansiālā nozīmē, un dažreiz iet un piedalīties kādā aktivitātē un nodarboties ar amatniecību ir labs ziedojums.

Ukrainai joprojām ir nepieciešams aizsardzības atbalsts, un šobrīd ir steidzami nepieciešami tādi būtiski priekšmeti kā droni, pirmās palīdzības aprīkojums, transportlīdzekļi, ložu necaurlaidīgas vestes, formas tērpi un citas lietas. Organizācijas arī uzsver nepieciešamību nodrošināt degvielu, lai tās varētu regulāri ceļot uz Ukrainu sniegt palīdzību.

Jūs varat atrast pašreizējās ziedojumu kampaņas Ukrainai un ukraiņiem Ziedot.lv platformā.

Pastāstiet mums par kļūdu