Ukraina un Krievija paraksta vienošanos par graudu eksporta ostu atsākšanu, jo plosās karš

Krievija un Ukraina piektdien parakstīja nozīmīgu vienošanos par Ukrainas Melnās jūras ostu atsākšanu graudu eksportam, radot cerības, ka pasaules pārtikas krīzi, ko saasināja Krievijas iebrukums, varētu mazināt.

Vienošanās ierobežoja divus mēnešus ilgās ANO un Turcijas sarunas, kuru mērķis bija ANO ģenerālsekretāra Antonio Gutērreša “pakete”, kas atjaunotu Ukrainas graudu eksportu, vienlaikus atvieglojot Krievijas graudu un mēslojuma sūtījumus, neskatoties uz bargajām Rietumu sankcijām pret Maskavu.

Gutērrešs sacīja, ka vienošanās paver ceļu lieliem komerciālās pārtikas eksporta apjomiem no trim lielākajām Ukrainas ostām – Odesas, Černomoreskas un Južnijas, un ka Apvienoto Nāciju Organizācija izveidos koordinācijas centru, lai uzraudzītu līguma izpildi.

“Šodien Melnajā jūrā ir bāka. Cerību … un iespēju … un atvieglojuma bāka pasaulē, kurai tas ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk,” sacīja Gutērress.

Taču kaujas nerimstoši plosījušās Ukrainas austrumos, izceļot dziļi iesakņojušos naidīgumu un neuzticēšanos, kas ir novedis pie Eiropas smagākā konflikta kopš Otrā pasaules kara. Karogi ir pārveidoti tā, lai tie neatrastos blakus.

“Provokāciju gadījumā (būs) tūlītēja militāra atbilde” no Ukrainas, pirms ceremonijas tviterī rakstīja prezidenta padomnieks Kijevā Mihailo Podoljaks.

Krievija un Ukraina, abas pasaules lielākās pārtikas eksportētājas, nosūtīja savus aizsardzības un infrastruktūras ministrus attiecīgi uz Stambulu uz parakstīšanas ceremoniju, kurā piedalījās arī Gutērrešs un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.

Krievijas Melnās jūras flotes veiktā Ukrainas ostu blokāde, kas desmitiem miljonu tonnu graudu ieslodzīja tvertnēs un iestrēgst daudzos kuģos, ir saasinājusi globālās piegādes ķēdes vājās vietas un kopā ar plašajām Rietumu sankcijām ir veicinājusi pārtikas un enerģijas cenu inflācijas pieaugumu. visā pasaulē. Globālisms.

Maskava ir noliegusi atbildību par pārtikas krīzes saasināšanos, vaino Rietumu sankcijas par tās pārtikas un mēslojuma eksporta palēnināšanos un vaino Ukrainu kalnrūpniecības maršrutos uz tās Melnās jūras ostām.

Augstākās ANO amatpersonas piektdien žurnālistiem sacīja, ka vienošanās pilnībā tiks īstenota dažu nedēļu laikā. Lasīt vairāk

Viņi teica, ka droša pārvietošanās uz ostām un no tām tiks garantēta, ko viena amatpersona nosauca par “virtuālo pamieru” attiecībā uz kuģiem un objektiem, uz kuriem tas attiecas, lai gan vārds “pamiers” nebija iekļauts līguma tekstā.

Viņi sacīja, ka, lai gan Ukraina ir mīnējusi tuvējos jūras rajonus kā daļu no savas aizsardzības pret piecus mēnešus veco Krievijas iebrukumu, Ukrainas piloti vadīs kuģus pa drošiem kanāliem tās teritoriālajos ūdeņos.

ANO amatpersonas sacīja, ka kuģi, kurus uzrauga kopīgs koordinācijas centrs, kas atrodas Stambulā, pēc tam pārvietos Melno jūru uz Turcijas Bosfora šaurumu un būs paredzēts pasaules tirgiem.

Darījums būs spēkā 120 dienas, taču tas ir atjaunojams, un nav paredzams, ka tas tiks pārtraukts tuvākajā laikā.

“Fakts, ka divas puses karo – un joprojām ļoti karo –, ir spējušas vienoties par šāda veida vienošanos… Es domāju, ka tas ir bezprecedenta,” sacīja ANO amatpersona.

Cits norādīja, ka piektdien parakstītais atsevišķs līgums atvieglos Krievijas pārtikas un mēslošanas līdzekļu eksportu, un ANO atzinīgi novērtēja ASV un Eiropas Savienības skaidrojumus, ka to sankcijas uz šādiem sūtījumiem neattieksies.

Lai kliedētu Krievijas bažas par kuģiem, kas ieved ieročus Ukrainā, visus kuģus, kas atgriežas Turcijas ostā, pārbaudīs visu pušu pārstāvji, un tos uzraudzīs Apvienotais koordinācijas centrs.

Vispārējais mērķis ir palīdzēt novērst badu desmitiem miljonu cilvēku nabadzīgās valstīs, iesūknējot vairāk kviešu, saulespuķu eļļas, mēslošanas līdzekļu un citu produktu pasaules tirgos, tostarp humānās palīdzības vajadzībām, daļēji par zemākām cenām.

ASV atzinīgi novērtēja vienošanos un paziņoja, ka koncentrējas uz to, lai Krievija būtu atbildīga par tās īstenošanu.

Turcija, NATO dalībvalsts ar labām attiecībām gan ar Krieviju, gan Ukrainu, kontrolē jūras šaurumus līdz Melnajai jūrai un ir darbojusies kā vidutāja graudu jautājumā.

Vai mainīt kaujas lauka gaitu?

Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis ceturtdien tikās ar augstākajiem komandieriem un sacīja, ka Kijevas spēkiem, kas tagad arvien vairāk bruņoti ar Rietumu precizitātes un lielāka darbības rādiusa ieročiem, ir liels potenciāls, lai kaujas laukā mainītu gaitu.

Kāda augsta ranga ASV aizsardzības amatpersona piektdien sacīja, ka ASV uzskata, ka Krievijas armija kara laikā katru dienu cieš simtiem upuru, tostarp tūkstošiem virsnieku līdz ģenerāļa dienesta pakāpei.

Amatpersona sacīja, ka Vašingtona arī uzskata, ka Ukraina ir iznīcinājusi vairāk nekā 100 “augstvērtīgus” Krievijas mērķus Ukrainā, tostarp komandpunktus, munīcijas noliktavas un pretgaisa aizsardzības objektus.

Lielu frontes izrāvienu nav bijis, kopš Krievijas spēki jūnija beigās un jūlija sākumā ieņēma pēdējās divas Ukrainas kontrolētās pilsētas Luhanskas provinces austrumos.

Krievijas spēki tagad koncentrējas uz visas kaimiņos esošās Doņeckas provinces sagrābšanu separātistu pilnvaroto vārdā, kuri ir pasludinājuši divas atsevišķas minivalstis, kas aptver plašāku Donbasa industriālo reģionu.

Rīta ziņojumā Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka Krievijas spēki ar smagās artilērijas atbalstu turpināja censties virzīties uz Kramatorskas un Bahmutas pilsētām un Vohlherskas termālo staciju Doņeckā, taču nav panākts būtisks progress.

Kijeva cer, ka tās pakāpeniski pieaugošais Rietumu ieroču piedāvājums, piemēram, ASV augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēma (HIMARS), ļaus tai veikt pretuzbrukumu un atgūt zaudētās austrumu un dienvidu teritorijas.

Piektdien Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās spēki no 5. līdz 20. jūlijam iznīcinājuši četras HYMARS sistēmas. Kijeva apsūdzības noraidīja, raksturojot tās kā “viltus”, kuru mērķis ir izsūknēt Rietumu atbalstu Ukrainai. Reuters nevarēja pārbaudīt šos apgalvojumus. Lasīt vairāk

Krievija saka, ka tā veic “īpašu militāru operāciju”, lai atbruņotu savu kaimiņu un atbrīvotu to no bīstamiem nacionālistiem.

Kijeva un Rietumi norāda, ka Krievija īsteno imperiālistisku kampaņu, lai atjaunotu savu prorietumniecisko kaimiņvalsti, kas tika atbrīvota no Maskavas varas, kad 1991.gadā sabruka Padomju Savienība.

Reuters biroju ziņojumi. Raksta Marks Heinrihs; Rediģēja Stīvens Koutss, Niks Makfijs un Viljams Maklīns

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.