TV3 raidījums Nekā personīga vēsta, ka Eiropas Komisija vasarā brīdināja ES dalībvalstis: lielie deficīti Covid-19 pandēmijas laikā ir saprotami, taču tagad ir pienācis laiks atgriezt fiskālos noteikumus. Ja dalībvalsts neizpildīs konkrētas prasības, nākamgad šai valstij var tikt piemērotas sankcijas.
Igaunijā šobrīd ir strikts taupības budžets. Savukārt par nākamā gada budžetu Latvijai joprojām ir neskaidrības – nav valdības, kas vienoties par politiskajām tēmām.
Latvija gadu sāka ar mākslas budžetu. Īsto budžetu Saeima apstiprināja martā. Taču jaunajai koalīcijai neizdevās vienoties par nodokļu reformu. Parlaments solīja to labot līdz jaunā budžeta iesniegšanas brīdim. Lai to paveiktu, tika izveidota īpaša darba grupa, kurā bija politiķi un sabiedriskās organizācijas.
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Paets raidījumam skaidroja:
“Darba grupā strādājām intensīvi ar divu nedēļu pārtraukumu no agra pavasara līdz vasaras beigām, katru nedēļu atvēlējām laiku dalībai.
Nevarētu teikt, ka darbs bija ļoti auglīgs.
Darba kolektīvu vada Finanšu ministrija un tās amatpersonas. Nav skaidrības, vai kāda no nākamā gada budžeta iniciatīvām varētu nonākt budžeta plānā vai nē.
Pirms mēneša Finanšu ministrija valdībai iesniedza piedāvātās nodokļu izmaiņas. Darbaspēka atalgojuma priekšrocības, ko uzņēmēji vēlējās redzēt, nepastāv. Bet ir piedāvājums augstākās izglītības izdevumus neaplikt ar nodokli.
Ministrija arī rosina maksājumu bankām nodrošināt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansu. Tas nozīmē, ka kredītiestādes to maksās tikai tad, ja īpašnieki saņems peļņu. Turpmāk gada maksājums būs fiksēts.
Taču Latvijas valdība šo ziņojumu vēl nav izskatījusi. Ar šo lietu būs jātiek galā nākamajai valdībai. Premjerministra amata kandidāts Ivica Celina Nikai Persunigai sacīja:
“Politiskā līmenī mēs šo jautājumu vēl neesam apsprieduši, jo mums vēl nav budžeta projekta.”
NP: “Parasti komponēts ap šo laiku…”
Šoreiz jāgaida ministru iecelšana. Tad mēs varēsim atrisināt šos jautājumus. finanšu ministrs [Arvils Ašeradens] Gatavs izskaidrot situāciju ar saviem kolēģiem. Mums ir jārisina jautājums par nodokļiem valdības veidošanas procesā. Par to mēs neesam gatavi maksāt budžeta veidošanas procesā.
Diez vai būs lielas nodokļu izmaiņas. Es domāju, ka mēs tagad to nevaram izdarīt. Tas, par ko visi runā, šis avanss banku nodoklis, ja tā var nosaukt – varētu būt viens no tiem priekšlikumiem, bet par pārējo mums ir vajadzīgas diskusijas.
***
Kamēr nav politisku lēmumu, ierēdņi nevar neko ielikt jaunajā budžetā. Taču pēc mēneša valsts budžeta projekts būs jāiesniedz Eiropas Komisijā.
Jūlijā Eiropas Komisija publicēja ieteikumus par Latviju.
2021. gadā Latvijas budžeta deficīts sasniedza 7,1%. 2022. gadā tas sasniedza 4,4%. ES dalībvalstīm Māstrihtas kritērijos ir noteikti īpaši deficīta ierobežojumi – 3%. 2023.gada pavasarī Eiropas Komisija paziņoja, ka koronavīrusa krīzes un Krievijas-Ukrainas kara seku dēļ pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm netiks ierosinātas, bet varētu tikt veiktas nākamgad. Parlamentā un valdībā runā, ka Brisele virza Latvijas valdību uz “izdevumu konsolidāciju”.
Premjerministra pienākumu izpildītājs Krišannis Karinčs raidījumā runāja:
NP: “Tātad, Dombrovska kungs, šovasar viesojoties šeit, nekādu brīdinājumu neizsūtīja?”
“Ar Dombrovska kungu… šobrīd valdības budžeta politika, kuru esam ievērojuši, ir bijusi ļoti atbildīga. Neviens mūs nav brīdinājis. Reitingu aģentūras saka, ka esam uzticams partneris.”
Finanšu ministrs Arfils Ašaradins:
“Mums ir viens no lielākajiem budžeta deficītiem Eiropas Savienības ekonomiskajā sfērā. Protams, izskan aicinājumi rīkoties ļoti atbildīgi attiecībā uz izdevumiem. Šīs sarunas vienmēr ir vissarežģītākās – proti, kuras izdevumu pozīcijas tiek iekļautas deficīta robežās. .
Skaidrs ir viens –
Ne viss, kas saistīts ar drošību, parasti tiek apspriests.
Tas ir saprotams, īpaši situācijā ar Austrumeiropas dalībvalstīm, kurām ir kopīgas robežas ar agresoru.
***
Līdz šim arguments par labu liela budžeta deficīta pieļaušanai ir bijis ārkārtēju apstākļu esamība, kas jāskata ārpus “fiskālās telpas”. Tas ietver visus pandēmijas laikā izmaksātos pabalstus, ieguldījumus veselības aprūpē un kompensācijas par augstām enerģijas cenām. Budžetā šogad un nākamgad ir iekļauta austrumu robežas infrastruktūras uzlabošana un daļa no aizsardzības izdevumiem. Šie “ārpusbudžeta” izdevumi 2021. gadā pārsniedza divus miljardus eiro. Nākamgad tie var sasniegt 760 miljonus eiro.
Izdevumu samazināšana prasīs pieņemt nepopulārus lēmumus.
Ministrijas nav gatavas samazināt savus izdevumus. Viņi jau ir iesnieguši kolektīvus pieteikumus nākamā gada finansējumam par kopējo summu 2 miljardi eiro. Šo izdevumu segšanai valdība šobrīd atvēlējusi 140 miljonus eiro. Gandrīz tikpat daudz tiks iekasēts arī no bankām, ja tiks pieņemts minētais avansa nodoklis. Šie līdzekļi, visticamāk, tiks novirzīti iekšējai un ārējai drošībai, izglītībai un medicīnai.
Tā aicina Latvijā izveidotos koalīcijas partnerus aizņemties vairāk naudas un tērēt vairāk. Šo situāciju raidījumam skaidro Arvils Ašeradens:
“Ja gribam palielināt parāda līmeni, tas ir ļoti rūpīgi jādomā. Valdība nepārprotami ir aicinājusi pievienoties kreisi noskaņotos partnerus [the coalition]. “Viņiem ir skaidra nostāja, ka tas ir jāmaina.”
Uzņēmēji baidās, ka Latvijas valdība tikai meklē veidus, kā papildināt budžetu, nevis to, kā vislabāk īstenot nodokļu politiku, lai ļautu tautsaimniecībai augt straujāk. Andress Payets vēlreiz piebilst:
“Mēs piedalāmies šajā darba grupā un mūsu aktīvā apņemšanās ir veidot tādu nodokļu sistēmu, kas stimulēs ekonomikas izaugsmi. Šķiet, ka gads ir pavadīts velti.
Es redzu vēlmi to mainīt, bet nav drosmes to darīt. Vēl mums trūkst labu datu, analīzes un prognožu par to, kas notiks ar tautsaimniecību, valsts ienākumiem un cilvēku un uzņēmumu rīcību konkrētās nodokļu izmaiņu situācijās. Šobrīd mēs nevaram to paredzēt. Jūs varat šaut nejauši, bet maz ticams, ka kaut ko tādu trāpīsit.
Krišanisa Karinča objekti:
“Diskusijas nekad netiek zaudētas. Tas, ka šīs valdības koalīcijā nav galīgas vienošanās, nozīmē, ka diskusijas turpināsies arī nākamajā periodā. Pašlaik ir grūti iedomāties, vai ir iespējamas kādas radikālas izmaiņas.”
Pandēmijas sākumā valdība atļāva restorānu nozarei atlikt nodokļu maksāšanu, lai viņi varētu vismaz izdzīvot. Tagad nozares parādi sasniedz 45 miljonus eiro. Taču šobrīd visskaļāk sūdzas ēdināšanas nozare.
Līdz ar šī gada tūrisma sezonu beigām durvis vēruši daudzi slaveni restorāni. Bet tā ir ļoti maza daļa no tiem, kuri tagad saskaras ar grūtībām. Lielo uzņēmumu skaits šajā nozarē samazinājies par 42%, vidēji par ceturtdaļu.
Latvijas Restorānu asociācijas prezidents Jānis Ginsis komentē kopējo noskaņojumu nozarē:
“Ēdināšanas sektors ir krīzē trīsarpus gadus. Kopš Covid-19 krīzes sākuma. Kādā brīdī, kad tika atcelti visi ierobežojumi un šķita, ka cilvēki atkal varēs pulcēties, Krievijas un Ukrainas sākās karš.Mēneša laikā tika atceltas visas rezervācijas, ir atceltas lielo grupu rezervācijas, kā arī biznesa tūrisma rezervācijas.
Un mūsu kaimiņi – lietuviešu uzņēmēji – ienāk arēnā, lai nodrošinātu ēdināšanas pakalpojumus skolām un tirdzniecības centriem. Tas ir tāpēc, ka viņu valdība jau kādu laiku viņiem palīdz. Viņu valdība arī samazināja pievienotās vērtības nodokli līdz 9%. Šie uzņēmumi ir kļuvuši stabili konkurētspējīgāki Baltijā un Eiropā. Viņi veiksmīgi startē dažādos ar uzņēmējdarbību saistītos pasākumos un konferencēs, kur liela loma ir ēdināšanai. Kad Lietuva samazināja PVN […]Kopējais tirdzniecības apjoms nozarē pieauga par 50%.”
Samazinot PVN ēdinātājiem, valsts budžetam būs zaudējumi 39 miljonu eiro apmērā. Politiķi saka – kad tika samazināts nodoklis augļiem un dārzeņiem, viņi cerēja, ka produkcijai cenas kritīsies,
Taču tirgotāju peļņa faktiski pieauga.
Jānis Genzis komentē šīs apsūdzības:
“Finanšu ministrija aprēķināja: samazinot PVN, mums būs 39 miljoni, bet viņi neuzskata, ka, nesamazinot PVN, viņi var zaudēt lielāku summu, jo uzņēmumi var vienkārši bankrotēt. Ja nodokļi ir 0% apmērā ,tad Valsts iegūst nulli.Ja nodoklis ir 100%,valsts vienalga saņem nulli.Nodokļu slogs dažādās nozarēs ir atšķirīgs.Diemžēl tā ir viena no smagākajām nozarēm ēdināšanas nozarē – maksājam 30% nodokļus.
Arvils Ašeradens beigās vēlreiz komentē:
“Ko tad mēs vēlamies atbalstīt? Bez šaubām redzam, ka galvenais ekonomikas izaugsmes avots ir augstā pievienotā vērtība eksportējošajās nozarēs. [catering sector] Ir grūti pamanīt eksportējošās nozares pazīmes. Ir grūti atrast augstu pievienoto vērtību. Un šajā gadījumā es būtu ļoti uzmanīgs.
Lasi arī: Eksperts saka: Inflācija ir beigusies un tajā pašā laikā turpināsies
