Kāpēc ir jākontrolē to kanālu saturs, kuriem ir atļauts piekļūt mediju tirgum?
Likums jau paredz licencēšanas uzraudzību, ja runājam par Igaunijas mediju pakalpojumu sniedzējiem. Runājot par to, kuri ārvalstu kanāli vēlētos būt pieejami Igaunijas mediju patērētājiem, pagaidām nav paredzēta pagaidu kontrole.
Plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums nodrošināt, ka viņu pārraidītie kanāli nepārkāpj ES vai ANO sankcijas, un, ja tā tiek pārkāptas, tās jāatceļ.
Latvijā un Lietuvā ir ieviesta sistēma, saskaņā ar kuru pirms kanāla licences izsniegšanas tiek pārbaudīta faktiskā īpašnieka piederība. Vai tas ir saistīts ar kādas valsts specdienestiem, vai kanālam tiek piemērotas sankcijas.
Lietas ir pietiekami skaidras, kad runa ir par sodiem. Bet kāpēc, izsniedzot kanālu licences Igaunijā, ņemt vērā Iekšējās drošības dienesta (IDD) ieteikumus? Starptautiskā kosmosa stacija nekad neizskaidros sabiedrībai savus lēmumus.
Lēmumu par licences izsniegšanu pieņems TTJA. Bet mēs varam ņemt vērā citu pušu reakcijas un iespējamos riskus, ko tās uztver. Taču šiem riskiem ir jābūt pamatotiem un pārdomātiem.
Pat ja Starptautiskā kosmosa stacija nevar atklāt visu savu informāciju, tai vismaz vajadzētu būt pieejamai mums. Runa ir par medijiem, kuru ierobežojumi ir pilnībā jāpamato. Šādu lēmumu nevar pieņemt viegli.
Neizskatās labi, kad drošības dienesti izlemj, kurus TV kanālus var iekļaut pakalpojumu sniedzēju tīkla paketēs un kurus ne.
Atkal pateikšu, ka lēmumus nepieņems drošības dienesti, bet gan mediju regulators. Mums ir iespēja konsultēties ar citām aģentūrām un uzzināt to viedokli. Tomēr lēmumu, pamatojoties uz šiem viedokļiem, joprojām pieņems mediju uzraugs. /…/
Vai varat godīgi iedomāties situāciju, kad ISS neiesaka licencēt konkrētu kanālu Igaunijā, bet TTJA to joprojām dara?
Katrs lēmums ir jāpamato. Būs jāpaskaidro arī visi iespējamie riski. Tas attiecas uz visām procesā iesaistītajām aģentūrām, lai izvairītos no tādu lēmumu pieņemšanas, kuru pamatā ir vēdera sajūta un tā sauktā mediju aizmigšana.
Problēma ir tā, ka daži uzņēmēji pašlaik ļaunprātīgi izmanto mediju etiķeti. Viņu mērķiem var nebūt nekāda sakara ar daudzpusīgas un uzticamas informācijas sniegšanu, lai rosinātu konstruktīvas publiskas diskusijas. Tas varētu būt personisks vai politisks ieguvums, konkrētas dienas kārtības sasniegšana. Plašsaziņas līdzekļu brīvības apzīmējumu var izmantot cita veida darbību veikšanai.
TTJA ierosināja likumdošanā iekļaut pienākumu mediju pakalpojumu sniedzējiem paust pareizu un objektīvu nostāju ziņu raidījumos. Kā jūs to uzraudzīsiet?
Tas atbilst pašreizējai Eiropas Savienības direktīvai par pārrobežu televīziju. Līdzīgs regulējums pastāv, piemēram, Apvienotajā Karalistē un Latvijā.
Šī sprieduma ideja ir uzspiest mediju pakalpojumu sniedzējiem pašdisciplīnu, lai informācija ziņu programmās būtu patiesi līdzsvarota un objektīva. Tas nevar kalpot tikai vienas puses acīmredzamām interesēm.
Lūdzam tirgus dalībnieku un citu aģentūru viedokļus un idejas. Pagaidām piedāvājām idejas līmenī.
Mums ir jādomā par to, kā tiek īstenota cenzūra un vai šai idejai ir jēga mūsu tiesiskajā vidē un vai to var iekļaut mūsu mediju likumdošanā. Un kādam jābūt pārraudzības mehānismam un iespējamām pārkāpumu sekām, ja tie tiek legalizēti.
Nav nekā vienkāršāka kā vienkārši pārdēvēt ziņu programmu par kaut ko citu. Igaunijā ir lieliski pseidožurnālistikas piemēri, ko aiz tā stāvošie sauc par pētniecisko. Patiesībā tas nenozīmē neko vairāk kā sava viedokļa publiskošanu. Ir daudzi veidi, kā to apiet.
Mūsu priekšlikums attiecas tikai uz ziņu programmām, kas tiek pārraidītas noteiktā laikā vakarā vai kā īsi stāsti dienas laikā. Bet es saprotu jūsu bažas un to, ka tas ir plašāks jautājums.
Tā ir cita lieta, ko varam apspriest, vai mēs aprobežojamies ar ziņu raidījumiem vai arī citiem raidījumiem. Tas pats princips ir atspoguļots Žurnālistikas ētikas kodeksā, kas nozīmē, ka darbībai sākumā jābūt neitrālai un līdzsvarotai.
Teiksim, EKRE vai sociāldemokrāti vēlas izveidot savu TV kanālu, kas rāda arī ziņas. Abos gadījumos ir skaidrs, ka lietas tiks aplūkotas no konkrētu ideoloģiju viedokļa. Tas būs tikai normāli. Kā jūs risināt šādu situāciju?
Es domāju, ka ir iespējams izplatīt objektīvu informāciju, izmantojot ideoloģisko skatījumu.
Ziņu raidījumos nav paredzēts novērst kāda viedokļa paušanu. Svarīgi ir dot otrai pusei iespēju ietekmēt.
Tradicionālo TV uz brīdi atstāsim malā. Internets ir pilns ar dažādām programmām, kas izplata vienpusējus uzskatus.
Mēs vairs nedomājam tikai par tradicionālo televīziju saistībā ar plānotajiem grozījumiem Mediju pakalpojumu likumā. Audiovizuālo mediju pakalpojumu jēdziens ir ievērojami paplašinājies, iekļaujot tā saukto interneta televīziju, aiz kuras slēpjas liels rakstītās žurnālistikas apjoms.
Ja tas ir plašsaziņas līdzeklis, kas izmanto tīmekļa platformu un kurā ir gan rakstīts saturs, gan video saturs, attiecībā uz pēdējo var piemērot Mediju pakalpojumu likumu.
Objektiiv Gate, iespējams, ir pazīstamākais piemērs Igaunijā. Kā viņas gadījumā tiks piemērots mediju pakalpojumu likums?
Mums šodien nav īstenošanas principu. Tāpat nav izlemts, vai šīs izmaiņas attieksies uz visu saturu vai tikai ziņām. Tas viss joprojām ir atvērts debatēm.
Salīdzinot situāciju Igaunijā un Latvijā, kurā tiek veikta stingrāka kontrole?
Metodes bija dažādas. Igaunija vēl nav nopietni pievērsusies preventīvajiem vai preventīvajiem pasākumiem. Mēs esam vairāk koncentrējušies uz seku mazināšanu.
Mūsu dienvidu kaimiņi ir vairāk domājuši, lai novērstu nepatikšanas. Varbūt mums vajadzētu sekot viņu piemēram.
Tātad, jums šķiet, ka Latvijā situācija ir labāka?
Latvijas tiesiskais regulējums ļauj viņiem veikt vairāk preventīvus pasākumus.
TTJA Latvijas kolēģis nodarbina daudz vairāk cilvēku. Lai izpildītu to, ko meklējat, būs nepieciešams vairāk darbinieku.
Tas var likt mediju organizatoram pieprasīt papildu resursus. Bet gribu norādīt, ka likumprojekta mērķis ir arī elastīgi atvieglot vietējo mediju pionieru darbu, piemēram, vienkāršojot radio licenču izsniegšanu un mediju pagaidu atļauju izmantošanu.
Bet, tiklīdz izmaiņas likumdošanā vismaz daļēji būs īstenojušās, jārēķinās ar papildu administratīvo slogu valsts sektoram un uzņēmējiem.
Kur atrast papildu darbiniekus? Mums nav daudz kompetentu ekspertu šajā jomā.
Protams, mums vajadzētu arī meklēt, kur mēs varam atrast cilvēkus ar atbilstošām prasmēm.
Skatoties uz jūsu priekšlikumiem, es teiktu, ka vairāk nekā daži Igaunijā ieteiks, ka vēlaties sākt ierobežot mediju brīvības.
Idejas un šaubas ir jāapspriež. Un, ja ir aspekti, kas iet par tālu, vērsti uz mediju brīvības ierobežošanu, tad šādi priekšlikumi nedos likumu. Dažādi pārraudzības mehānismi arī pārbauda, vai likumprojekta teksts ir konstitucionāls.
–
Sekojiet ERR jaunumiem Facebook Un Twitter Un nekad nepalaidiet garām atjauninājumus!
