Premjerministrs sacīja, ka Kanāda ir pēdējā sarunu stadijā par Ukrainas piegādi līdz 39 bruņutehnikas kaujas atbalsta mašīnām, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.
Raksta saturs
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo ceturtdien paziņoja, ka Kanāda nosūtīs vairāk karavīru uz Latviju, apņemoties modernizēt un stiprināt NATO kaujas grupu, kuru tā tur vada.
Raksta saturs
Kanādas vadītā NATO grupa, kurā ir aptuveni 2000 karavīru, tostarp 700 kanādiešu, ir viena no astoņām šādām Austrumeiropā bāzētajām vienībām, kas paredzētas, lai atturētu un aizstāvētu jebkādu Krievijas iebrukumu.
Kanāda trešdien liela NATO samita ietvaros parakstīja vienošanos par kaujas grupas pārveidošanu par brigādi, tādēļ ir nepieciešams pievienot vairāk karavīru un ekipējumu, lai uzlabotu tās kaujas spējas.
Taču, lai gan aizsardzības ministre Anita Ananda toreiz sacīja, ka ir pāragri apstiprināt, vai Kanāda izvietos vairāk bruņoto spēku darbinieku, Trudo ceturtdien noslēdzošajā preses konferencē apņēmās darīt tieši to.
Taču gaidāmo skaitu premjers neminēja.
Trudo dalība NATO samitā vainagojās ar deviņu dienu braucienu, kas ietvēra iepriekšējās pieturas Ruandā un Vācijā Sadraudzības un Septiņu valdību vadītāju grupas sanāksmei, kā arī koncentrējās uz Krievijas karu Ukrainā.
Šim nolūkam premjerministrs ceturtdien paziņoja Ukrainai vairāk militārās tehnikas, sakot, ka Kanāda atrodas sarunu beigu posmā par līdz pat 39 bruņutehnikas kaujas atbalsta transportlīdzekļu piegādi Ukrainai, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.
Viņš arī apņēmās piešķirt Ukrainai sešas Kanādā ražotas dronu kameras, kas papildinātu gandrīz 50 kameras, kas tika nosūtītas šā gada sākumā.
Trudo sacīja, ka viņa valdības lēmums nosūtīt kameras bezpilota lidaparātiem un bruņu kaujas mašīnām ir balstīts uz sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un viņa kabineta ministriem, kuri pieprasījuši šāda veida militāro aprīkojumu.
Raksta saturs
“Šīs izcilās Kanādā ražotās dronu kameras ir bijušas neticami noderīgas, lai aizsargātu ukraiņus un novērstu nelegālu Krievijas iebrukumu,” sacīja Trudo. “Arī vieglās bruņumašīnas, kuras mēs nosūtīsim, būs ļoti efektīvas.”
Plānotā aprīkojuma iegāde nozīmē, ka Kanāda ir gatava tērēt 500 miljonus dolāru, kas 2022. gada budžetā piešķirti militāram atbalstam Ukrainai.
Premjerministrs arī apstiprināja, ka Monreālā atradīsies jauns NATO izcilības centrs klimata pārmaiņu un drošības jomā un ka Kanāda plāno izvietot NATO inovāciju centru tīkla Ziemeļamerikas biroju ar nosaukumu North Atlantic Defense Innovation Accelerator (DIANA). .
“Nelasāmais, nepamatotais un šausminošais Krievijas iebrukums Ukrainā liek mums visiem būt kopā,” sacīja Trudo. “No šīs tikšanās šeit Madridē bija ļoti, ļoti skaidrs, ka mēs visi esam apņēmušies būt tur, lai atbalstītu Ukrainu, jo viņi cīnās ne tikai par savām zemēm, bet arī par mūsu demokrātijām.”
Premjerministrs arī sacīja, ka Kanāda piedalīsies G20 samitā, kas notiks novembrī Bali, pat ja tajā dosies arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Trudo sacīja, ka sagaida, ka tajā piedalīsies visas G7 valstis, tostarp ASV, Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija un Japāna, pat ja Krievija joprojām būs G20 pilntiesīga dalībniece.
Viņš saka, ka sarunas par globālo ekonomiku G20 sanāksmē ir “ļoti svarīgas”, un Kanādai ir jācīnās pret to, ko Krievija paudīs pie šī galda.
“Ir ļoti svarīgi, lai mēs būtu tur, lai pretotos balsij un meliem, ko Krievija var klajā,” sacīja Trudo.
“Līdz tam vēl ir vairāki mēneši, un viss var notikt.”
