Igaunijas uzņēmumiem šā gada otrajā ceturksnī tirdzniecības apjoms samazinājās un peļņas pieaugums apstājās. Ekonomiskās attīstības palēnināšanās kopā ar zemo inflāciju ir samazinājusi uzņēmumu spēju gūt peļņu.
“Daudzas ar ražošanu saistītās cenas jau krītas, savukārt eksporta cenas, piemēram, pēdējos gados ir pieaugušas līdz ļoti augstam līmenim salīdzinājumā ar citām valstīm,” sacīja Mertsina.
Tāpat arī darbaspēka izmaksas, kas nepieciešamas, lai saražotu pievienotās vērtības vienību, kas ir ekonomikas cenu konkurētspējas mēraukla kopumā, Igaunijā ir pieaugušas vairāk nekā Latvijā, piemēram, nerunājot par Somiju, Zviedriju un Vāciju.
Kopš 2021. gada otrās puses reālais darba ražīgums ir sācis samazināties, jo nodarbinātība un nostrādātās stundas joprojām ir ļoti augstas, neskatoties uz IKP samazināšanos.
“Kad darbaspēka izmaksu pieaugums pārsniedz produktivitātes pieaugumu, uzņēmuma konkurētspēja samazinās,” sacīja Mertsina. “Uzņēmumu peļņas pieaugums bija galvenais kopējā cenu pieauguma veicinātājs Igaunijā inflācijas paātrinājuma pirmajā fāzē, no 2021. gada otrās puses līdz 2022. gada sākumam, taču šogad lielāko lomu spēlēs uzņēmējdarbības izdevumi.”
Pirms vairāk nekā gada darbaspēka izmaksu īpatsvars cenu pieaugumā kopējā ekonomikā saglabājās salīdzinoši augsts. Šā gada pirmajā pusē uzņēmumi saglabāja tādu pašu pārdošanas apjomu kā pērn, savukārt darbaspēka izmaksas pieauga par 10 procentiem.
“Lai gan darbaspēka izmaksu pieaugums palēninās, tuvākajā laikā tas, visticamāk, saglabāsies ļoti augsts salīdzinājumā ar uzņēmumu apgrozījumu,” piebilda Mertsina.
Igaunija cieš no cenu konkurences
Igaunijas vidējais cenu līmenis pamazām tuvojas lielāko tirdzniecības partneru līmenim, taču pēdējos gados tas piedzīvojis neparasti strauju lēcienu.
Pēc agrīnām OECD aplēsēm, vidējais cenu līmenis Igaunijā ir augstāks nekā Latvijā un Lietuvā, un jau ir pieaudzis līdz 78% no Somijas cenām, 86% no Zviedrijas cenām un 93% no Vācijas cenām.
“Igaunijas eksporta cenu konkurētspēju neskaitot straujo cenu kāpumu ietekmējis reālā efektīvā valūtas kursa kāpums, salīdzinot ar tādām valstīm kā Lietuva, Vācija, Somija un īpaši Zviedrija, kur valūta ir ievērojami vājinājusies.” viņš teica.
Mazāka konkurētspēja
Pēc Swedbank datiem, Igaunijas uzņēmumu vērtējums par savu konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim šajā gadsimtā.
Vājš ārējais pieprasījums ietekmē ne tikai uzņēmumus, kas eksportē tieši, bet arī ietekmē vietējo vērtību ķēdi kopumā, kurā ietilpst uzņēmumi, kas ražo produktus vai pakalpojumus eksportētājiem.
“Uzņēmumu nodokļi Igaunijā ir Eiropas vidējā līmeņa robežās,” sacīja Mertsina. “Pašreizējais uzņēmumu ienākuma nodoklis tādēļ nedrīkst mazināt Igaunijas konkurētspēju salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Taču Igaunijas uzņēmumiem ir lielāks nodokļu slogs nekā to kolēģiem Latvijā un Lietuvā.”
Jo lielāks nodokļu slogs uzņēmumiem, jo lielāka ietekme uz to konkurētspēju.
Pieprasījuma uzlabošana ir viens no priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas paaugstināšanai, taču uzņēmumiem ir vairāk jāiegulda produktivitātes paaugstināšanā.
“Taču pieprasījuma kritums, uzticības samazināšanās un procentu likmju pieaugums ir faktori, kas ir samazinājuši ieguldījumus,” sacīja Mertsina. “Ieguldījumus apstrādes rūpniecībā bremzē arī ievērojams jaudu noslogojuma kritums, kā rezultātā uzņēmumu investīciju īpatsvars IKP šogad ir ievērojami samazinājies un ir zemāks par ilgtermiņa vidējo rādītāju.”
Kopējās ekonomiskās investīcijas iekārtās un iekārtās, transportā un ar intelektuālo īpašumu saistītos produktos šā gada pirmajā pusē veidoja nedaudz vairāk par desmito daļu no IKP. Tas ierindoja Igauniju starp Eiropas vidējiem rādītājiem.
—
Sekojiet ERR jaunumiem Facebook Un Twitter Un nekad nepalaidiet garām atjauninājumus!
