Plānojot iegādāties vai būvēt privātmāju, iedzīvotāji kļūst piesardzīgāki un būvē mazākas privātmājas līdz 150 kvadrātmetru platībā. Swedbank hipotekārās kreditēšanas vadītājs Normonds Duks sacīja, ka privātmājas būvniecības izmaksas šā gada pirmajā pusē pieauga par 10 līdz 15%.
“Pērn privātmāju platības samazinājušās par 13 kvadrātmetriem. [..] Principā mēs zaudējām veselu istabu. Tādā veidā mūsu iedzīvotāji samazina arī šīs iespējamās būvniecības izmaksas. Tā kā ēka ir mazāka, tā būs arī lētāka un pārdomātāka uzturēšana.
Sakarā ar energoresursu cenu pieaugumu iedzīvotāji vairāk domā par privātmāju energoefektivitāti. Lai gan lielākā daļa Latvijā ražoto koka ēku tiek eksportēta uz Skandināviju, Swedbank portfelī 40% privātmāju ir koka, un priekšrocība ir ātra uzstādīšana.
Kā sacīja bankas Luminor eksperts Kaspars Sausais, privātmāju mājokļi samazinās.
“Mājas, kuru platība ir lielāka par 200 kvadrātmetriem iekštelpās, ir retums. Piemēram, ja klienti [..] Agrāk par saules paneļiem nedomāja, tagad redzam, ka domā par izmaksām un apkures rēķinu,” sacīja Susis.
Koka būvju koncerna izpilddirektors Kristaps Ceplis stāstīja, ka lielākā būvniecības aktivitāte ir Rīgā un Biergā, un reģionos privātmājas celtniecībai hipotēku dabūt ir gandrīz neiespējami. Tā ir liela problēma gadiem ilgi.
“Jo tālāk no Rīgas, jo zemāka ir tirgus vērtība, par kādu tiek pārdoti darījumi. Ja paskatāmies uz godīgu uzņēmēju, kurš maksā adekvātu algu, maksā darbinieku nodokļus un godīgi iepērk materiālus, tad nevarēs uzbūvēt ģimenes māja par cenu, ko finanšu iestādes ir gatavas finansēt. [..] Diemžēl valsts ekonomisko attīstību atspoguļo zemākas algas, zemāki ienākumi un sliktāki tirgi reģionos,” sacīja Siebs.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
