Tomēr nozares eksperti uzskata, ka šī informācija nav jāuztver kā krahs kokrūpniecībā, jo pērn, sākoties karam, bažās par nākotni cenas pieauga līdz nepietiekamam līmenim. Tagad ir pārtraukums un pārdomu periods par gudru darbu.
Meža nozare pamatoti tiek uzskatīta par Latvijas eksporta stūrakmeni. Līdz ar Krievijas karu strauji pieauga pieprasījums pēc kokmateriāliem, kas ietekmēja arī cenas. Pērnā gada vidū meža īpašnieki, pārstrādātāji un tirgotāji piedzīvoja peļņas pīķa brīžus, jo eksports pieauga par aptuveni 50%.
Šā gada pirmo piecu mēnešu dati liecina par būtisku eksporta kritumu – kokmateriāli eksportēti 1,4 miljardu eiro apmērā, salīdzinot ar 1,9 miljardiem eiro pērn.
Zemkopības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka kokmateriāli un koka izstrādājumi eksportēti 1,3 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 20% mazāk nekā pērn. Zāģmateriālu eksporta vērtība bija 304 miljoni eiro, kas ir par 51%. Koksnes kurināmā vērtība ir 270 miljoni eiro, kas ir pieaugums par aptuveni 22%. Par ceturtdaļu pieauga arī apaļkoksnes eksporta vērtība. Lielākā daļa mežsaimniecības nozares produkcijas eksportēta uz Lielbritāniju, Zviedriju un Dāniju.
Latvija importēja par 33% mazāk nekā pērn: 456 miljoni eiro meža produkcijas piecos mēnešos, salīdzinot ar 682 miljoniem eiro pērn. Tādējādi imports samazinās straujāk nekā eksports.
Latvijas Kokrūpniecības asociācijas viceprezidents Kristaps Klauss šos rādītājus komentēja lakoniski: karš.
Imports kritās galvenokārt pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju dēļ. Otrkārt, cenas daudzās meža nozarēs ir atlēkušās no griestiem līdz grīdai.
Klauss sacīja, ka “ilgtermiņā būtu jāslēdz individuālās uzņēmējdarbības vietas” – piemēram, iepriekš attīstīta darba vieta – zemas kvalitātes skujkoku plātņu iepirkšana, pārstrāde un eksportēšana Baltkrievijā un Krievijā, “mums šobrīd nav tādas iespējas”.
Eksporta rādītāji sarūk, krasi samazinoties importam: iepriekš no Krievijas un Baltkrievijas tika importēts līdz 1 miljonam kubikmetru paneļu, lai turpinātu radīt pievienoto vērtību.
Runājot par cenām, Klauss sacīja, ka tas nebija sliktāks nekā pirms kara.
“Šī grīda ir daudz augstāka nekā pirms Covid un pirms kara, bija daudzu produktu strauja inflācija, jo “helikopteru nauda”, kas tika izkaisīta daudzu valstu iedzīvotāju un komercstruktūru atbalstam, nevarēja palikt bez sekām. Šis importa zudums ietekmēs arī eksportu. Taču daži produkti, kas vienmēr ir sasnieguši loģisku izaugsmi, piemēram, galdniecības, koka un citi gatavie koka izstrādājumi turpinās augt.
Latvijas Kokapstrādnieku un eksportētāju arodbiedrības izpilddirektors Artūrs Bokoņecs sacīja, ka eksporta un importa kritumam pēc pagājušā gada kāpuma bija jēga.
Eksporta kritumu pastiprina būvniecības tempu bremzēšanās ārvalstīs, kas nomāc pieprasījumu pēc Latvijas precēm.
“Galvenais stāsts ir mūsu konkurētspēja šobrīd, jo mums joprojām ir vienas no augstākajām izejvielu cenām reģionā, un otrs būtisks izmaksu faktors ir elektroenerģijas cenas. Situācija šobrīd nav īpaši nopietna, taču pirmais pusgads bija pietiekami grūts,” sacīja Bukonts.
Bokonets rezumēja: “Pieprasījums ir mazs, maksātspēja ir vidēja, un tie, kas var lēti ražot, aizpilda šo salīdzinoši nelielo pasūtījumu.”
Nozares eksperti arī piebilst, ka Eiropā jau tagad vērojams lēns koksnes kurināmā cenu kāpums, taču šeit, piemēram, granulu cenas joprojām ir zemākajā punktā.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
