Pētījuma pamatā ir sieviešu izgudrotāju procentuālā daļa, kas iekļauta visos patentu pieteikumos, kas iesniegti Eiropas Patentu birojā no 1978. līdz 2019. gadam. Tajā uzsvērts, ka, lai gan sieviešu izgudrotāju īpatsvars Eiropā pēdējo desmitgažu laikā ir pieaudzis (no tikai 2 % gadā). 1970. gadu beigās līdz 13,2 % 2019. gadā), joprojām pastāv liela dzimumu atšķirība. Izgudrotāju sieviešu īpatsvars ir arī daudz zemāks nekā sieviešu īpatsvars zinātņu un inženierzinātņu zinātnieku un absolventu vidū.
Saskaņā ar aptauju sieviešu izgudrotāju īpatsvars Eiropā ir lielāks nekā Japānā (9,5%), bet mazāks nekā sieviešu izgudrotāju īpatsvars Dienvidkorejā (28,3%), Ķīnā (26,8%) un valstī. ASV (15,0%).
No Eiropas valstīm augstākais sieviešu izgudrotāju līmenis ir Latvijā (30,6%), Portugālē (26,8%), Horvātijā (25,8%), Spānijā (23,2%) un Lietuvā (21,4%), savukārt Vācijā (10,0%), Luksemburgā Viszemākie rādītāji ir 10,0 %) un Lihtenšteinā (9,6 %) un Austrijā (8,0 %).
Vislielākais Eiropas sieviešu izgudrotāju īpatsvars ir ķīmijā, bet vismazākais – inženierzinātnēs. Ķīmijas nozarē patentu pieteikumu biotehnoloģijas un farmācijas jomā inventāra daļa ir vairāk nekā 30 %.
Pētījumā konstatēts, ka no 2010. līdz 2019. gadam universitāšu un valsts pētniecības iestāžu patentu pieteikumos bija ievērojami lielāks sieviešu izgudrotāju īpatsvars (19,4%) nekā privāto uzņēmumu patentu pieteikumos (10,0%). Turklāt ziņojums atklāj, ka izgudrotāju grupās ir vairāk sieviešu nekā atsevišķos izgudrotājus, taču viņām ir tendence ieņemt mazāk vadošus amatus šajās grupās nekā vīriešiem.
Pilnu aptauju var atrast vietnē Eiropas Patentu iestādes tīmekļa vietne.
