Pekinas teritoriālās pretenzijas pār jūru saduras ar daudzu Dienvidaustrumāzijas valstu pretenzijām un ir izraisījušas bažas no Vašingtonas līdz Tokijai.
Taču Sji sacīja, ka Ķīna nekad nemeklēs hegemoniju vai neizmantos savu izmēru, lai piespiestu mazākas valstis, un sadarbosies ar ASEAN, lai novērstu “iejaukšanos”.
“Ķīna ir bijusi, ir un vienmēr būs ASEAN labs kaimiņš, labs draugs un labs partneris,” valsts mediji citē Sji.
Ķīnas apgalvojums par suverenitāti pār Dienvidķīnas jūru sastopas ar ASEAN dalībvalstīm, Vjetnamu un Filipīnām, savukārt Bruneja, Taivāna un Malaizija arī pretendē uz daļu no tās.
ASV piektdien Ķīnas rīcību raksturoja kā “bīstamu, provokatīvu un nepamatotu” un brīdināja, ka jebkurš bruņots uzbrukums Filipīnu kuģiem atsauksies uz Savienoto Valstu savstarpējās aizsardzības saistībām.
Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte Sji rīkotajā samitā sacīja, ka viņam “ienīst” strīdu, un sacīja, ka likuma vara ir vienīgā izeja no konflikta. Viņš atsaucās uz 2016. gadā izdoto starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumu, kurā secināts, ka Ķīnas jūras prasībām pret jūru nav juridiska pamata.
ASEAN ietilpst Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Mjanma, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama.
Mjanma neparādās
Sji samitā sacīja, ka Ķīna un ASEAN “ir nokratījušas aukstā kara drūmumu”, kad reģionu plosīja lielvalstu konkurence un konflikti, piemēram, Vjetnamas karš, un kopīgi uzturēja reģionālo stabilitāti.
Ķīna bieži kritizē ASV par tās “aukstā kara domāšanu”, iesaistot savus reģionālos sabiedrotos, lai atvairītu Pekinas pieaugošo militāro un ekonomisko ietekmi.
ASV prezidents Džo Baidens oktobrī virtuālajā samitā pievienojās ASEAN līderiem un solīja ciešāku sadarbību ar šo reģionu.
Malaizijas ārlietu ministrs Saifuddins Abdulla pirmdien paziņoja, ka samits notika bez pārstāvja no Mjanmas. Neierašanās iemesls nebija uzreiz skaidrs, un Mjanmas militārās valdības pārstāvis neatbildēja uz zvaniem, kas lūdz komentārus.
Mjanma atteicās sūtīt jaunākos pārstāvjus un vainoja ASEAN par neiejaukšanās principa atteikšanos un pakļaušanos Rietumu spiedienam.
Diplomātiskie avoti ziņoja, ka Ķīna ir izdarījusi spiedienu uz Minu, lai viņš apmeklētu samitu.
