Jaunākā politisko partiju aptauja, ko Latvijas Televīzijas uzdevumā veica SKDS, neuzrāda būtiskas partiju atbalsta svārstības, bet norāda uz dažām jaunām tendencēm, kurām vajadzētu saglabāt politiķu sardzi tikai gada laikā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Galvenais no šīm tendencēm ir ierosinājums, ka cilvēki kļūst politiski aktīvāki.
Kā ierasts, septembrī vienīgā populārākā partija bija opozīcijā esošā partija Saskaņa (Saskaņa), lai gan salīdzinājumā ar augustu tā zaudēja 0,6 procentpunktus.
Otrajā vietā ierindojās vēl viena Saeimas opozīcijas partija – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar pieaugošu atbalstu – 8,3%.
Trešo vietu ieguva premjerministra Krišanisa Kariša vadītā partija Jaunā Vienotība, kuras septembrī bija gatavi balsot 8,2% vēlētāju. Gan ZZS, gan Jaunā Vienotība piedzīvoja popularitātes pieaugumu – atbalsts ZZS pieauga par vienu procentpunktu, bet “Jaunajai Vienotībai” par pusotru.
Nākamais partiju sarakstā ir Nacionālās alianses koalīcija (nezināms procents) par 6,9% un Attīstības partija / Jeal! (A/P) ar 4,8%, kam seko salīdzinoši jaunā partija Likums un kārtība populistu politiķa Alda Gobzema vadībā ar 3,7%.
Tālāk seko progresīvie (3,5%), Latvijas reģionālā alianse (3,1%), konservatīvais neokonservatīvais (2,9%) un vēl viens populistisks jaunpienācējs-Eināra Latvijas partija (2,9%).
Saraksts papildina Latvijas Krievijas Federāciju (2,6%) un pēdējo atlikušo KPV LV partiju, kas kādreiz bija spēcīga (0,4%), un citas mazākas partijas ieguldīja vēl 0,7%.
Lielais partiju skaits ap 3% -4% atbalsta līmeni liecina, ka daudzām no tām ir labas izredzes iegūt vietas parlamentā, ja tās varēs gūt atbalstu nākamajos mēnešos.
Lai iegūtu vietas Saeimā, ir noteikts 5% ierobežojums (nodoto balsu skaits, nevis kopējais vēlētāju skaits), un to piemērošana vēlētāju vēlmēm aptaujā norāda, ka, ja vēlēšanas notiktu šodien, astoņas partijas iegūtu vietu kopā ar pāris. Trūkst vairāk zaudējumu.
Jau trešo mēnesi pēc kārtas samazinājās to vēlētāju skaits, kuri norādīja, ka nebalsos, liekot domāt, ka viņi varētu vairāk iesaistīties politikā. Jūlijā tas bija 22,3%, augustā – 20% un septembrī – 18,6%. Tomēr šis skaitlis joprojām ir ļoti augsts, un politologi LTV ir teikuši, ka sagaida, ka Saeimas 14. vēlēšanās vēlētāju aktivitāte būs aptuveni tāda pati kā Saeimas 13. vēlēšanās, aptuveni no 54% līdz 55%.
Vēlētāju skaits, kuri teica, ka vēl nav izlēmuši, joprojām bija liels – 21,3%, lai gan arī šis procents ir zemāks nekā augustā 23,1%.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
