Jau sen tiek uzskatīts, ka banku sektors Latvijā ir Krievijas izcelsmes nelikumīgas naudas krustpunkts. Tagad, kad ASV un Eiropa ir noteikušas virkni ekonomisko sankciju Krievijai, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā, bijušās Padomju Savienības republika saskaras ar jaunu pārbaudījumu: demonstrēt savu spēju veikt soda pasākumus.
“Pirmās dienas, iespējams, bija šoks visiem,” sacīja Ulvis Jankavs, vienas no Latvijas lielākajām finanšu iestādēm Skandinaviska Enskilda Banken AB, naudas atmazgāšanas apkarošanas viceprezidents.
Valsts ir viena no vairākām Baltijas un Ziemeļeiropas valstīm, kas atrodas Krievijas ekonomiskā kara frontes līnijās. Daudzām šo valstu kompānijām jau sen ir saites ar savu austrumu kaimiņu, un to apkalpotās bankas pēdējo nedēļu laikā ir cīnījušās ar lielām bažām par to, kā risināt sarunas par arvien sarežģītāku aizliegto darījumu klāstu.
Stingri regulētā finanšu nozare darbojas kā atturošs līdzeklis no finanšu noziegumiem. Baltijas un Ziemeļvalstu bankām, tāpat kā bankām visā pasaulē, ir jāanalizē klientu darījumi, lai pārliecinātos, ka tie nepārkāpj Krievijas un Baltkrievijas reģionālā partnera sankcijas.
Šis bizness ir izraisījis virkni skandālu, kas joprojām plosās pār Latvijas banku sektoru. Valsts pēdējos gados ir veikusi pasākumus, lai labotu savu reputāciju, un tās amatpersonas apgalvo, ka Latvija ir samazinājusi savu ietekmi uz Krieviju un Baltkrieviju. Reģionā kopumā rūpīga pārbaude ir likusi bankām ieguldīt vairāk līdzekļu finanšu noziegumu novēršanā.
Bankām Latvijā ir pamats būt uzmanīgākām attiecībā uz sodu izpildi. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvija kļuva par reģiona finanšu lielvalsti, ātri piesaistot naudu no turīgajiem krieviem, kuri uzskatīja Latviju par tranzīta punktu uz Rietumiem.
Ziņu kopsavilkums:
- Saskaroties ar Krievijas sankcijām, Latvija cenšas atjaunot savu reputāciju kā naudas atmazgāšanas karstā vieta
- Pārbaudiet visas ziņas un rakstus no jaunākajiem biznesa jaunumiem.
