Viena no mācībām, ko var gūt no iepriekšējiem parlamentiem, ir tas, cik svarīgi ir nepazaudēt lielo mērķi, lai tas nenoslīktu ikdienas traucējumos. Pirms simts gadiem mūsu senči izvirzīja sev mērķi – veidot brīvu un demokrātisku Latviju. Tā pabeigšanai tika izvēlēts parlamentārais ceļš. Tika izvēlēts grūts, bet pareizs ceļš. Saeimas runasvīrs Edvards Smiltons Saeimas dibināšanas 100.gadadienai veltītajā Saeimas svinīgajā sēdē sacīja, ka ceļš lielā mērā ir noteicis, kādi mēs esam cilvēki, kāda mums ir valsts un kāda valsts mēs būsim pēc simts gadiem. . Saeima un Latvijas Satversme pirmdien, 7. novembrī.
“Mums ir jāatceras demokrātija, tās nozīme un vērtības, īpaši laikos, kad autoritāri režīmi nodara milzīgus postījumus pasaulei,” sacīja spīkers, norādot, ka vēsture pierāda, ka demokrātija var glābt valstis un tautas no ekstrēmistiskām vai nepareizām viņu izvēlēm. Dažreiz nav iespējams izkļūt.
Smiltons uzsvēra, ka Saeimā gadu gaitā ir strādājuši gandrīz 1000 deputātu – cilvēki ar dažādu pārliecību, pārstāv dažādus cilvēkus, bet visi strādā, lai veidotu daudzšķautņainu un savstarpēji cieši saistītu politisko audumu, kas atspoguļo Latvijas sabiedrību caur šiem gadiem. “Katram vecumam ir savas grūtības un izaicinājumi, kas cilvēkiem ir jāpārvar. “Mēs esam stipri un katru dienu esam atbildīgi par savas valsts aizsardzību,” sacīja Saeimas preses sekretāre, norādot, ka Latvijas lielākie izaicinājumi joprojām nāk no Krievijas politiskās sistēmas.
“Mēs ceram, ka Krievijas un Ukrainas karš, Krievijas kara noziegumi Ukrainā, genocīds un terorisms pret Ukrainas civiliedzīvotājiem atvērs cilvēkiem acis uz Krievijas režīma realitāti. Mēs redzam, ka vienīgais veids, kā stāties pretī Krievijas imperiālistiskajai sistēmai, ir apvienoties brīvai un demokrātiskai pasaulei. Smiltons sacīja: Latvijai un Baltijas reģionam līdzās Ukrainai ir īpaša misija atbalstīt ukraiņu nāciju un nepieļaut pasaules ienākšanu pelēkajā apmetņu zonā.
“Saeima nekad nav gatava. Tas turpina augt un attīstīties. Tas nebija nošķirts no sabiedrībā notiekošajiem procesiem, partiju sistēmas un pilsoniskās aktivitātes. Protams, dažādi laiki, bet priekšstats par tautas varu un indivīda tiesībām uz savu viedokli, idejām un pārliecību joprojām pastāv, neskatoties uz grūtībām.
“Mums ir jānopelna sava cieņa. “Mums tas jādara, pieņemot iekļaujošus un godīgus lēmumus un cienot mūsu vēlētājus un Latvijas pilsoņus un cienot vienam otru Saimā,” sacīja Smiltons.
Pirms simts gadiem 1922. gada 7. novembrī Latvijas Republikas Pārstāvju palāta sanāca uz savu pirmo sēdi. Pirmajā tikšanās reizē notika arī Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanās.
