- Rakstījis Kriss Meisons
- Kopā ar premjerministru brauc politiskais redaktors
Premjerministrs Riši Sunaks dodas uz Parīzi, lai mudinātu Franciju “virzīties uz priekšu” kopīgos centienos apturēt migrantu šķērsošanu Lamanšā.
Sunaks un Francijas prezidents Emanuels Makrons tiksies Elizejas pilī kopā ar augstākajiem ministriem pirmajā angļu un franču samitā pēdējo piecu gadu laikā.
Apvienotā Karaliste vēlas izskatīt iespēju pastiprināt policijas patruļas Francijas pludmalēs, no kurām atiet daudzas mazas laivu pārejas.
Paredzams, ka netiks panākta vienošanās par Lielbritāniju sasniegušo migrantu atgriešanu Francijā.
Saskaņā ar plāniem ikviens, kurš tiks atklāts par nelikumīgu ieceļošanu valstī, 28 dienu laikā tiktu ne tikai izraidīts no Apvienotās Karalistes, bet arī turpmāk viņam liegts atgriezties vai pieprasīt Lielbritānijas pilsonību.
Tie, kas sasniedz Apvienotās Karalistes krastus, tiek vai nu repatriēti, vai arī tiek repatriēti uz citu “drošu trešo valsti”, piemēram, Ruandu.
Domājams, ka Apvienotās Karalistes un Francijas līderi tiksies aptuveni pusstundu.
Lielbritānijas valdība uzskatīja, ka nauda, kas nosūtīta uz Franciju, lai pastiprinātu patrulēšanu, ir izdevīga, un vēlējās iet tālāk.
“Mēs vēlamies darīt vairāk, un mēs arī uzskatām, ka Francija vēlas apturēt šīs nelegālās bandas no cilvēku ekspluatācijas,” sacīja premjerministra oficiālais pārstāvis.
“Protams, mēs turp dodamies ar ambīciju virzīties uz priekšu, lai nepieļautu, ka laivas šķērso šos bīstamos krustojumus,” piebilda pārstāvis.
Taču gan Londona, gan Parīze atzīst, ka vienošanās netiks panākta, jo Francija pieņem atpakaļ migrantus, kas sasnieguši Apvienoto Karalisti.
Tiek uzskatīts, ka Francijas valdība atbalsta Apvienotās Karalistes un ES vienošanos, kas rada vilšanos britu diplomātiem, kuri vēlētos ātrāk rīkoties.
“Mēs vēlamies atgriešanas līgumu starp ES un Apvienoto Karalisti, un mēs to virzīsim uz priekšu,” sacīja pārstāvis.
“Taču ir vienlīdz svarīgi, lai šobrīd uz vietas tiktu veiktas darbības, lai apturētu krustojumus, ko mēs redzam pat šajos ziemas mēnešos.”
Avots Francijas valdībā sacīja: “Pašlaik Brexit dēļ starp Franciju un Apvienoto Karalisti nav noslēgts atpakaļuzņemšanas līgums.”
Darba partija paziņoja, ka jaunas vienošanās trūkums par migrantu atgriešanu Francijā “ir nožēlojami izgāzies”.
Lielbritānijas valdība uzskata, ka pēdējo divu gadu laikā attiecības ar Parīzes kolēģiem šajā jautājumā ir ievērojami uzlabojušās.
Taču Dauningstrītas vēlme “padarīt mazo kuģīšu maršrutu pāri Lamanšam dzīvotnespējīgu” ir drosmīga ambīcija, ņemot vērā skaitļus, kas pierāda pretējo un turpina pieaugt.
Šogad līdz šim ar mazām laivām ir ieradušies aptuveni 3000 cilvēku, taču abas valdības apgalvo, ka viņu kopīgā rīcība ir novērsusi līdzīgam skaitam iekāpšanu.
Paredzams, ka paziņojums padziļinās sadarbību šajā jautājumā, nevis nozīmīgs izrāviens.
Sunak kungs sacīja: “No nelegālās imigrācijas posta apkarošanas līdz investīciju virzīšanai viena otras ekonomikā, mūsu kopīgi veiktais darbs uzlabo ikviena mūsu valstu dzīvi.
Turklāt Apvienotajai Karalistei un Francijai ir arī izteikta loma kā Eiropas un globālās drošības aizstāvēm.
Amatpersonas atzīmē, ka gan Apvienotā Karaliste, gan Francija ir kodolvalstis, septiņu valstu grupas, divdesmitnieku grupas, aizsardzības alianses NATO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis.
Brexit pēdējos gados ir bijis Apvienotās Karalistes un Francijas attiecību stūrakmens.
Londona un Parīze vēlas uzsvērt savu tuvību daudzos citos jautājumos, tostarp Ukrainas jautājumā.
Premjerministrs un prezidents piektdien pēcpusdienā rīkos preses konferenci un nāks klajā ar kopīgu paziņojumu.
Šis ir īpaši intensīvas aktivitātes mēnesis starp abām valstīm – karalis Čārlzs un karalienes konsorts pēc dažām nedēļām būs Francijā.
Nākamgad aprit 120. gadskārta kopš Entente Cordiale, kas izbeidza gadsimtiem ilgo abu valstu sāncensību.
