Krievija un Ķīna paraksta ekonomiskos līgumus, neskatoties uz Rietumu kritiku

Krievijas premjerministrs trešdien, apmeklējot Pekinu, parakstīja virkni līgumu ar Ķīnu, raksturojot divpusējās attiecības kā sasniegušas nepieredzētu līmeni, neskatoties uz Rietumu noraidošo attieksmi pret viņu attiecībām, karam Ukrainā ieilgstot.

Premjerministrs Mihails Mišustins — augstākā Krievijas amatpersona, kas apmeklējusi Pekinu, kopš 2022. gada februārī Maskava nosūtīja tūkstošiem savu karavīru uz Ukrainu, — apspriedās ar Ķīnas premjerministru Li Cjanu, un viņam bija paredzēta tikšanās ar prezidentu Sji Dzjiņpinu.

Vizīte notika pēc tam, kad Krievija un Ķīna stingri reaģēja uz septiņu valstu grupas paziņojumiem nedēļas nogalē, kuros abas valstis tika izceltas vairākos jautājumos, tostarp Ukraina.

Karam Ukrainā iestājoties otro gadu un Krievijai izjūtot Rietumu sankciju smagumu, Maskava paļaujas uz Pekinas atbalstu, daudz vairāk nekā Ķīna Krievijai, jo tā pārtiek no Ķīnas pieprasījuma pēc naftas un gāzes.

“Šodien attiecības starp Krieviju un Ķīnu ir nepieredzēti augstā līmenī,” sacīja Mišustins viņu sanāksmē Pekinā.

“Viņus raksturo savstarpēja cieņa pret otra interesēm, vēlme kopīgi reaģēt uz izaicinājumiem, kas saistīti ar pieaugošo satricinājumu starptautiskajā arēnā, un aizraujošs kolektīvo Rietumu spiediena modelis,” viņš teica.

“Kā saka mūsu ķīniešu draugi, vienotība ļauj pārvietot kalnus.”

Parakstītie saprašanās memorandi ietvēra līgumu par investīciju sadarbības padziļināšanu komercpakalpojumos, līgumu par lauksaimniecības produktu eksportu uz Ķīnu un vēl vienu līgumu par sadarbību sporta jomā.

‘Dārgais draugs’

Sji martā apmeklēja Krieviju un apspriedās ar savu “dārgo draugu” prezidentu Vladimiru Putinu pēc tam, kad bija apņēmies veidot “bezrobežu” partnerību pirms Krievijas 2022.gada uzbrukuma Ukrainai, ko Maskava dēvē par “īpašu militāru operāciju”.

Pekina noraidīja Rietumu mēģinājumus saistīt tās partnerattiecības ar Maskavu ar Ukrainu, uzstājot, ka tās attiecības nepārkāpj starptautiskās normas un Ķīnai ir tiesības sadarboties ar kuru vien tā izvēlas, un viņu sadarbība nav vērsta pret kādu trešo valsti.

“Ķīna ir gatava sadarboties ar Krieviju, lai īstenotu kopīgu sadarbību starp abām valstīm, un pragmatiskas sadarbības stiprināšana dažādās jomās var to pacelt jaunā līmenī,” Mišustinam sacīja Li.

Saskaņā ar Ķīnas muitas datiem aprīlī Ķīnas eksports uz Krieviju turpināja palielināties, pieaugot par 153,1%, salīdzinot ar gadu iepriekš, pēc dubultošanās martā.

Ziņu aģentūra Interfax ziņoja, ka šogad Krievijas enerģijas piegādes uz Ķīnu pieaugs par 40%, un abas valstis apspriež tehnoloģiskā aprīkojuma piegādi Krievijai.

Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, kurš pirmdien sarunājās ar Ķīnas komunistiskās partijas Politbiroja, kas pārrauga policiju, juridiskās lietas un izlūkdienestu, locekli Čenu Veņciņu, sacīja, ka attiecību padziļināšana ar Ķīnu ir Maskavas stratēģisks ceļš.

Pekina ir atturējusies skaidri nosodīt Krievijas iebrukumu. Taču kopš februāra Sji ir veicinājis 12 punktu miera plānu, ko Rietumi uztver skepsi un Kijeva uztvēra piesardzīgi.

Pagājušajā nedēļā Ķīnas īpašais pārstāvis Eirāzijas lietās Li Hui apmeklēja Ukrainu un tikās ar prezidentu Volodimiru Zelenski, aizsākot Eiropas turneju, ko Pekina raksturojusi kā centienus veicināt miera sarunas un politisku krīzes risinājumu.

Krievijas ziņu aģentūra TASS ziņoja, ka Li Hui piektdien plānots apmeklēt Krieviju.

Ziņo Raiens Vu. Lidijas Kellijas un Ītana Vanga papildu ziņojumi; Montāža: Maikls Perijs

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.