Viņš norādīja, ka Krievijas karš Ukrainā lika Eiropai pārvērtēt savu līdzšinējo politiku un starptautiskās attiecības. Īpaši attiecībā uz tādiem stratēģiskajiem aspektiem kā drošība, loģistika, sakari un enerģētiskā neatkarība. Ir vērts atzīmēt, ka 2022. gada aprīļa beigās Baltijas meža īpašnieku organizācijas parakstīja un nosūtīja kopīgu vēstuli Eiropas Savienības līderiem Ursulai fon der Leienai un Fransam Timmermansam par nepieciešamību veidot Eiropas drošību. un piegādi, izmantojot vietējos atjaunojamos avotus, nevis Krievijas gāzi.
Vairāk nekā 1 miljons teradžoulu
Mužnieks savu teikto skaidroja ar to, ka vairāk nekā puse Latvijas ir klāta ar mežiem, un valsts mežu platība turpina pieaugt. Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētījumu, enerģijas daudzums, ko var iegūt no mazāk vērtīgām koksnes šķirām un ciršanas atlikumiem, tiek lēsts 1,05 – 1,15 miljonu teradžoulu (TJ), kas gan nav. Iekļaujiet enerģijas daudzumu, ko var iegūt no koksnes, kas atrodama ārpus mežiem, piemēram, aizaugušām tranšejām un infrastruktūras objektiem.
Šobrīd Latvijā ir arī liels skaits audžu, kurās aug mazvērtīgu sugu koki. Piemēram, pieaugušajās un lielajās pelēkalkšņu audzēs ir aptuveni 23 miljoni kubikmetru koksnes. “Mums ir resursi, vajag tikai gribu kļūt neatkarīgiem, izmantojot mūsu vietējos atjaunojamos resursus,” sacīja A. Muižnieks.
Jāpiebilst, ka mežu platība Latvijā ir dubultojusies, salīdzinot ar tikai pirms 20 gadiem, un trīskāršojies mežos augošās koksnes apjoms. Koksne ir arī klimatneitrāls materiāls: tā izmantošana enerģijas ražošanā nav pretrunā ar klimata mērķiem, jo tā aizstāj fosilo kurināmo.
Valdība vasarā ieviesa izmaiņas mežos, lai meža apsaimniekošanas nosacījumus vairāk atbilstu reģionā apstiprinātajiem kokmateriālu ieguves noteikumiem, kā arī veidotu nākotnes klimatam izturīgus mežus. Mežizstrādei modifikācijas paredz par dažiem centimetriem samazināt minimālo pieļaujamo mežizstrādes diametru, tuvinot šo rādītāju Igaunijas standartam.
Lai uzlabotu klimata noturību, meža īpašniekiem būs jāatjauno izcirstie meži, izmantojot kvalitatīvus stādāmos materiālus. Runājot par dabas daudzveidību, zāģējot būs jāatstāj vidēji 8 sakabes koki līdzšinējo piecu vietā. Tas motivē meža īpašniekus, kuri mērķtiecīgi audzē koksni kā atjaunojamo resursu, un tiek dota iespēja ātrāk sasniegt savu mērķi, sniedzot ieguldījumu atjaunojamo izejvielu ražošanā, kas nepieciešams, lai atteiktos no fosilajām izejvielām.
Ir vērts atzīmēt, ka Somijā nav ierobežojumu attiecībā uz pļaušanas diametru vai vecumu, bet ir tikai pamatnosacījums, ka platības ir jāatjauno. Zviedrijā arī nav ierobežojumu attiecībā uz ciršanas diametru, kokus var cirst 45, 50, 60, 65, 70, 80, 90 gadu vecumā atkarībā no augšanas apstākļiem. Tikmēr Igaunijā ciršanas diametrs priedei ir 28 cm, eglei 26 cm, bērzam 22-26 cm Tagad bez vecuma ierobežojumiem arī Latvijā pļaušanas diametrs tiks noteikts 30 cm priedei, 26. cm eglei un 25 cm bērzam.
“Tas dod iespēju palielināt koksnes pieejamību divos veidos. Pirmkārt, nodrošinot malku, siltumapgādes uzņēmumiem Latvijā pārejot no dabasgāzes uz biodegvielu. Otrkārt, tas var vismaz daļēji kompensēt zāģmateriālu un koksnes importu. produkciju no Krievijas un Baltkrievijas, kas ir apstājusies saistībā ar sankcijām saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā,” skaidroja Latvijas Mežrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Viņš prognozēja, ka, pārtraucot šķeldas importu no Krievijas un Baltkrievijas, tās aizstās iekšzemes resursi un līdz ar to samazināsies eksportētās šķeldas apjoms. Savukārt 2023./2024.gada apkures sezonā daudzi siltumapgādes objekti Latvijā pāries no gāzes uz šķeldu. Par to liecina viņu iesniegtie projekti ar jaudu ~ 270 MW.
Jautājumi no kaimiņiem
Muižnieks atzina, ka ļoti augstās malkas cenas ir labs stimuls meža īpašniekiem cirst un apstrādāt mežaudzes no mazpieprasītajiem kokiem, piemēram, pelēkalkšņa vai aizaugušas apses, kas nekam citam kā malkai neder. Tomēr meža īpašniekiem var rasties problēmas ar mežizstrādi. Muižnieku rīcībā esošā informācija liecina, ka Lietuvā norisinās diskusijas par to, kā no saviem mežiem iegūt atbilstošu enerģētiskās biomasas piegādi.
Lietuvā gandrīz 80% centrālās apkures ir atkarīga no malkas, bet vēl nesen gandrīz puse no nepieciešamās biodegvielas (šķeldas) – aptuveni 2 miljoni kubikmetru – tika ievesta no Baltkrievijas, kas šobrīd nav iespējams.
Citāda situācija ir Igaunijā, kas katru gadu palielina biomasas izmantošanu centrālapkurē, un šobrīd 60% centrālapkures izmanto koksni (galvenokārt biomasu). Kā stāsta A. Muižnieka saimnieki
No privātajiem mežiem lielāku labumu var gūt no nepietiekami attīstītām alkšņu audzēm, izmantojot tās dabasgāzes aizvietošanai apkurē. Gāzes aizstāšana ar koksni nozīmē mazāk nekā 5% vairāk koku ciršanas gadā. Igaunijā malka netiek uzskatīta par ātru risinājumu Krievijas gāzes aizstāšanai, un gāzi nevar viegli aizstāt ar malku gāzes katlā. Tam nepieciešama liela pārbūve. Tā kā Igaunijai ir savs fosilais kurināmais – degslāneklis, tad mūsu ziemeļu kaimiņi var izmantot no tā ražoto naftu.
Gāzes katliem ir nepieciešamas tikai nelielas modifikācijas, lai gāzi aizstātu ar slānekļa eļļu. Lai gan malka nav ātrs risinājums, tā faktiski nostiprinās savas pozīcijas enerģētikas sektorā ilgtermiņā. Igaunijā ir arī papildu pasākums mājas katlumājām, kas, sākot no rudens, pāriet no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Bet tas dos rezultātus tikai pēc vairākiem gadiem. Muižnieks arī uzsvēra, ka Latvijas meža nozare varētu aizstāt dabasgāzi, taču to nevar īstenot ES prasību dēļ, kas nosaka, ka vismaz 10% valsts zemes ir jāaizsargā (bez jebkādas komercdarbības) un vēl 30% Kam vajadzētu
Aizsardzība ar noteiktiem tirdzniecības ierobežojumiem, kas ietekmē arī kokmateriālu ieguvi.
Šī funkcija ir reproducēta ar Baltijas Vācijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā laipnu atļauju. jūs varat redzēt Oficiālā mājas lapa Uzziniet vairāk par Baltic Business Quarterly šeit: https://www.ahk-balt.org/lv/publikacijas/zurnals.
