Izstādes un izstādes
Biennāle ir atcēlusi savu sākotnējo programmu, lai prezentētu kaut ko, kas šķiet atbilstošāks mūsdienām.
Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle Rīgā, Latvijā, šovasar atgriežas ar savu trešo izdevumu RIBOCA3. Pasākums, kas sākotnēji bija paredzēts iepriekšējā vasarā, tika atcelts neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Sākotnējo programmu “Vingrinājumi cieņā” vairāk vai mazāk bija sagatavojis vācu kurators Renē Bloks, kad 24. februārī sākās karš. RIBOCA komanda ātri novirzīja savus organizatoriskos centienus, lai izveidotu Common Ground — ukraiņu bēgļu pulcēšanās, socializācijas un darba centru. Tā piedāvā dažādas radošas aktivitātes un spēļu istabas bērniem. Divus mēnešus vēlāk, aprīlī, viņi paziņoja par savu lēmumu atlikt tā gada pasākumu.
“Mēs jutāmies kā [original] Koncepcija nebija piemērota pasaulei, kas bija mainījusies,” Krievijā dzimusī biennāles dibinātāja Agnija Mirgorodskaja pastāstīja Artnet News par Bloka lēmumu veidot pilnīgi jaunu programmu. “Viņš bija tik spēcīgs savā lēmumā, ka mums nebija nekādu iespēju virzīties uz priekšu. ”.
Agnija Mirgorodskaja, Rīgas biennāles fonda dibinātāja un RIBOCA komisāre. Attēls ar Rīgas Starptautiskās laikmetīgās biennāles atbalstu.
Iespējams, rīkotājus satrauca arī biennāles finansiālā atbalsta optika, kas nākusi no krieva: Mirgorodskas tēva, zvejniecības uzņēmēja Genādija Mirgorodska. Latvijai ir kopīga robeža ar Krieviju un arī tā ir pakļauta tās agresīvās ārpolitikas iegribām. Neskatoties uz to, ka tajā ir liels krievvalodīgo iedzīvotāju skaits, tā nesen ir pieņēmusi vairākus jaunus likumus, kas mēģina to darīt Kaimiņu kultūras ietekmes mazināšana.
“Jau no pirmās dienas bija ļoti skaidrs, ka mums ir pilnībā jāmaina mūsu finansēšanas struktūra,” sacīja Mirgorodskaja, piebilstot, ka RIBOCA nav pieņēmusi naudu no Krievijas kopš kara sākuma. “Praksē mums bija vajadzīgs arī šis papildu gads.” Dibinātāja vērsās pie sava vīra, amerikāņu nekustamā īpašuma finansista, kurš piekrita ziedot noteiktu procentuālo daļu no savas peļņas jaunam biennāles fondam. “Viņa pārsteidzoši dāsnais priekšlikums mums bija lielisks risinājums,” viņa teica.
Block izveidoja divu daļu programmu. Pirmais ir daļēji mēģinājums izstumt pagājušajā gadā atmesto koncepciju “Vingrinājumi cieņā”, lai biennāle varētu sākt ar tīru lapu. Žurnāls, kas tiks laists klajā 11. maijā, parādīs visus mākslas darbus, kas sākotnēji bija paredzēti RIBOCA3 2022. gadā.
Tam jūnijā sekos izstāde “Intermezzo” Kunsthal 44Møen Dānijā, kur Bloks ir līdzdibinātājs un mākslinieciskais vadītājs. No 12 māksliniekiem sākotnēji bija paredzēts ierasties pagājušā gada pasākumā dažiem, tostarp rīdziniecei Ivitai Vasiļjevai, kuras oriģinālā apgrieztā betona sēdvietu instalācija tiks atjaunota jaunā, vietai specifiskā formā, kas tā vietā pārvērš jau esošās sēdvietas. Dānijas sala Mon.
Otrajā daļā, kuras fokuss atkal tiek novirzīts uz Rīgu, ir divas vienlaikus izstādes, kas tiek atklātas 10. augustā ar nenoteiktu beigu datumu. Blocka “Fragments” bijušajā Rīgas Tehniskajā universitātē ir veltīts māksliniekiem, kas strādā ar kino un skaņu, tostarp ietekmīgā videomākslinieka Nama Džūna Paika un franču režisora Klemensa Kogetēra darbiem.
Dānijas grupas Superflex dalībnieki [left to right] Jakobs Vengers, Rasmuss Nīlsens un Bjørnstjern Christiansen fotoattēlā Viens divi trīs šūpoles!, viņu Turbīnu zāles instalācija Tate Modern 2017. gada 2. oktobrī Londonā, Anglijā. Foto: Džeks Teilors/Getty Images.
Šogad Bloks savos organizatoriskos pienākumos dalīsies ar sociāli domājošo kolektīvu SUPERFLEX, kas dibināts 1993. gadā un ir pazīstams ar savu vērienīgo līdzdalības darbu. Viņi radīja notiekošo centrālo projektu biennālē There’s an Elephant in the Room, kas tiek organizēts vairākās vietās un kurā 25 mākslinieces tiek aicinātas risināt tēmu, kas, viņuprāt, ir tikpat steidzama, tabu vai strīdīga, kā notiekošais karš pret Ukrainu.
Kopš dibināšanas 2016. gadā RIBOCA ir kļuvusi par Baltijas reģiona vadošo mākslas galeriju un galamērķi. Viņš paplašina savas ambīcijas, aicinot māksliniekus palikt pilsētā un ilgstoši sadarboties, kā arī prezentējot rotējošu publisko darbu kopumu.
“Šogad biennāle nenotiks tikai dažus mēnešus,” sacīja izpilddirektore Ines Dabula, norādot, ka pilsētā trūkst pastāvīgas laikmetīgās mākslas ekspozīcijas. “Mēs domājam par mākslu kā infrastruktūru, mēs vēlamies būt vairāk iesakņojušies un sniegt savu ieguldījumu vietējā mākslas ainā, cik vien iespējams.”
Viņš seko Artnet ziņas pakalpojumā Facebook:
Vai vēlaties palikt mākslas pasaules virsotnē? Pierakstieties mūsu informatīvajam izdevumam, lai iegūtu jaunākās ziņas, intervijas un svarīgus ieskatus, kas virza sarunu uz priekšu.
