Paredzams, ka reālās cilvēku algas Čehijā līdz 2022. gada beigām samazināsies par vismaz 8,3%, jo smaga inflācija turpina graut iedzīvotāju ienākumus.
Jaunākie oktobra dati uzrādīja cenu pieaugumu par 15,1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kas ir krietni virs vidējā rādītāja 10,6% eirozonā un 11,5% ES. Dažās Eiropas valstis, kurām izdevies sasniegt augstākus skaitļus par šiem rekordiem, ir Polija, Ungārija un Baltijas valstis, kurās 2022. gada desmit mēnešos bija vissliktākie inflācijas rādītāji.
Pirmo reizi divu gadu laikā cenas Čehijā palēninājās, valdībai veicot dažus pasākumus, lai atbalstītu mājsaimniecības, augot un augot enerģijas cenām.
Inflācijas palēnināšanos galvenokārt noteica enerģijas un pārtikas cenas, jo pamatinflācija turpina pieaugt par 1,2% m/m, pārspējot analītiķu prognozes. Paredzams, ka novembrī un decembrī cenas turpinās samazināties, ņemot vērā valdības pasākumus enerģijas cenu stabilizēšanaiUn komentēja Martins Marsovskis, Inc. ģenerāldirektors Finmix akadēmija.
No otras puses, algas lielākajā daļā nozaru pieaug pārāk lēni, lai panāktu inflāciju. Tātad reālās algas strauji atpaliek no tām kaimiņvalstīs kā Slovākija, Polija un Ungārija. Svarīgi, ka šī nav konkrēta situācija, kas tika novērota tikai šogad ar ļoti augstu inflāciju visā pasaulē. Pēdējo vairāku gadu laikā valsts zaudē savu pozīciju un ieņem zemāku vietu dažādu valstu piedāvāto vidējo algu sarakstā.
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem vairākas valstis, kas gadu desmitiem ir atpalikušas no Čehijas vidējo algu ziņā, ir guvušas labumu no pēdējiem desmit gadiem. Pašas Baltijas valstis paaugstina algas, Latvijai kļūstot par pēdējo valsti, kas 2021. gadā apsteidza Čehiju.
Vidējās algas pieauga Igaunijā 2020. gadā un arī Lietuvā 2010. gadā. OECD valstīs Portugāle, Grieķija, Ungārija, Slovākija un Meksika atpaliek no Čehijas.
Atalgojuma pieaugums šogad ir palēninājies līdz rudenim, savukārt daži reģiona uzņēmumi ir gatavi turpināt nedaudz paaugstināt algas. Saskaņā ar RSM Consulting veikto aptauju, aptuveni 39% aptaujāto atradās uz algas pieauguma robežas.
Tomēr lielākā daļa uzņēmumu ir gatavi paaugstināt algas par 2 līdz 10 procentiem, ko nomināli var uzskatīt par kompensāciju par augstākām cenām. Mazāk nekā 10% aptaujāto uzņēmumu gatavojas palielināt savu algu sarakstu līdz vairāk nekā 10%, galvenokārt koncentrējoties luksusa nozarē un automobiļu rūpniecībā. Turklāt tās darbinieki pārsvarā atrodas Prāgā un Bohēmijā, kur algas joprojām ir visaugstākās valstī.
Līdz ar to var sagaidīt, ka bez kompensācijas no valdības lielākajai daļai reģionu reālās algas turpinās kristies no nākamā gada janvāra.
Lielākā daļa čehu turpina tērēt mazāk, augot pārtikas cenām. Aptuveni 57 procenti aģentūras STEM/MARK aptaujāto cilvēku Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt mazāk, desmit procenti neplāno dāvanas iegādāties vispār sliktās ekonomiskās situācijas dēļ.
Vairāk nekā pusei aptaujāto cilvēku ir grūtības pārvaldīt savus regulāros izdevumus, savukārt trešdaļa izmanto savus uzkrājumus vai nepieciešamību aizņemties naudu, lai nodrošinātu dzīves līmeni.
Lielākā daļa cilvēku aizņemas naudu no savas ģimenes vai draugiem, savukārt aptuveni 47% vēršas bankās vai citās finanšu iestādēs. Divas trešdaļas no viņiem baidās, ka radīsies problēmas ar parādu apkalpošanu, un aptuveni sešiem procentiem ģimeņu bijušas problēmas ar kredītu atmaksu.
Šī ļoti sarežģītā ekonomiskā situācija ir īstais brīdis, lai padomātu par iespējām saprātīgi rīkoties ar savu budžetu. Pat ja mums ir pietiekami daudz naudas, lai pārvaldītu savus tēriņus, mūsu ekonomiskā vai personiskā situācija jebkurā brīdī var pasliktināties.
Tāpēc labāk pārtraukt jebkādus liekus tēriņus, iekrāt naudu un domāt par jauniem ienākumu avotiem. Tas, vai tas varētu būt bankas uzkrājumu vai augstas kvalitātes obligāciju veidā, var būt diskusiju jautājums. Taču situācija neuzlabojas, jo pieaugošā inflācija turpina samazināt ienākumu pirktspēju.
