Autori Marks Treveljans un Fēlikss Gaits
(Reuters) – Krievijas prezidents Vladimirs Putins sacīja, ka Ukrainas pretuzbrukums ir “izgāzies”, svētdien Sanktpēterburgā uzņemot Baltkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko, savu tuvu sabiedroto, sarunām.
“Nav pretuzbrukuma,” Krievijas ziņu aģentūras citē Lukašenko teikto.
Putins atbildēja: “Tas pastāv, bet tas ir izgāzies.”
Ukraina pagājušajā mēnesī sāka savu ilgi gaidīto pretuzbrukumu, taču līdz šim ir guvusi tikai nelielus panākumus pret iesakņojušajiem Krievijas spēkiem, kas kontrolē vairāk nekā sesto daļu tās teritorijas pēc gandrīz 17 mēnešus ilga kara.
ASV ģenerālis Marks Milleijs, Apvienotās štāba priekšnieku komitejas priekšsēdētājs, otrdien sacīja, ka Ukrainas kampaņa ir “tālu no neveiksmes”, taču tā būs ilga, grūta un asiņaina.
Lukašenko televīzijas kanāls Telegram jokojot citēja viņa teikto, ka Krievijas Vāgnera algotņu grupas kaujinieki, kas tagad apmāca Baltkrievijas armiju, ļoti vēlas šķērsot NATO dalībvalsts Polijas robežu.
Viņš teica, ka “Vāgnera vīri sāk uz mums izdarīt spiedienu – viņi vēlas doties uz rietumiem. Dosimies ceļojumā uz Varšavu un Žešovu”. Nekas neliecināja, ka Lukašenko nopietni izklaidēja šo ideju.
Ceturtdien Baltkrievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Wagner kaujinieki ir sākuši apmācīt Baltkrievijas specvienības militārā attālumā dažas jūdzes no Polijas robežas.
Polija virza papildu spēkus Baltkrievijas robežas virzienā, reaģējot uz Vāgnera spēku ierašanos, kuri pārcēlās uz turieni pēc īslaicīga sacelšanās Krievijā pagājušajā mēnesī.
Atbildot uz to, Putins piektdien brīdināja Poliju, ka jebkurš uzbrukums Baltkrievijai tiks uzskatīts par uzbrukumu Krievijai. Viņš sacīja, ka Maskava izmantos visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai reaģētu uz jebkādu naidīgu attieksmi pret Minsku.
noderīgs partneris
Krievija un Baltkrievija ir saistītas partnerībā ar nosaukumu “Savienības valsts”, kurā Maskava ir pārliecinoši dominējošais spēlētājs. Taču Lukašenko ir izrādījies noderīgs Putinam kopš iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, ļaujot Krievijai izmantot savu valsti kā tramplīnu kara sākumā.
Pēc tam viņš ir atļāvis Krievijas spēkiem trenēties savās militārajās bāzēs, rīkojis biežas kopīgas mācības un saņēmis taktiskos kodolieročus, ko Putins izvietoja Baltkrievijā, tādējādi plaši nosodot Rietumos.
Kremlis arī piedēvēja Lukašenko starpniecību pagājušajā mēnesī, lai izbeigtu Vāgnera sacelšanos, kas, pēc Putina vārdiem, īsi draudēja ievest Krieviju pilsoņu karā.
Putins sacīja, ka abi līderi tiksies svētdien un pirmdien un apspriedīs drošības un citus jautājumus “ļoti detalizēti un dziļi”.
Lukašenko savu mazo armiju nav apņēmies pievienoties Krievijas karam, taču jauna uzbrukuma draudi no Baltkrievijas zemēm liek Ukrainai aizsargāt savas ziemeļu robežas, izšķērdējot savus spēkus, cenšoties pastiprināt pretuzbrukumu valsts austrumos un dienvidos.
(Ziņojumu veidojuši Marks Treveljans un Fēlikss Gaits; rediģējis Hjū Losons)
