Krievijas prezidents Vladimirs Putins privāti norādījis, ka ir atvērts pamieram Ukrainā Par to ziņoja The New York Times sestdien, neskatoties uz to, ka viņš publiski paziņoja, ka neatkāpsies no konflikta, kas turpinās kopš pagājušā gada sākuma.
Saskaņā ar ANO datiem kopš kara sākuma ir nogalināti vairāk nekā 10 000 civiliedzīvotāju un vairāk nekā 18 500 ievainoti. Apvienotās NācijasPapildus desmitiem tūkstošu karavīru.
Laikraksts “The Times”, atsaucoties uz divām Kremlim pietuvinātām bijušajām augstajām Krievijas amatpersonām un citām amerikāņu un starptautiskām amatpersonām, ziņoja, ka Putins vismaz kopš septembra ir norādījis, ka ir gatavs apturēt kaujas pie pašreizējām robežlīnijām.
Tas ir tālu no Putina skaidrā mērķa apiet Ukrainu. Krievija iebruka kaimiņvalstī Ukrainā 2022. gada 24. februārī un ātri pārņēma savā kontrolē lielus valsts laukumus. Taču Ukrainas spēki reaģēja spēcīgi un veiksmīgi piespieda Krieviju atkāpties no saviem ziemeļu reģioniem. Kopš 2022. gada oktobra kaujas līnijas ir mainījušās Tas lielākoties palika nemainīgsKrievijai kontrolējot daļu Ukrainas dienvidu un austrumu reģionu.
Putins arī pagājušā gada rudenī nosūtīja “sensorus” uz pamieru, raksta Times, un pauda gandarījumu par viņu sagrābto teritoriju. Taču The Times minētie avoti arī brīdināja, ka tas varētu būt mēģinājums “maldināt” vai ka Putins varētu mainīt savas domas, ja viņa spēki atgūs apgriezienus. Tāpat nav skaidrs, vai Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis pieņems darījumu, jo Krievija joprojām kontrolē daļu valsts.
Krievijas armija bija izsmelta līdz 2023. gada sākumam, profesionālus karavīrus aizstājot ar iesauktajiem un ieslodzītajiem, kuri slikti izturēja Ukrainas spēkus. Tikai neliela daļa krievu atbalsta kara centienus, un Putins ir saskāries ar apkaunojošu algotņu līdera Jevgeņija Prigožina dumpi.
Tomēr Ukraina nespēja atgūt savas zaudētās teritorijas. Tā saskaras ar šaubīgu atbalstu Rietumos un sacenšas par starptautisko uzmanību karā Gazā.
Zelenskis ir spiedis ASV līderus pabeigt papildu palīdzības sniegšanu viņa valstij, tostarp pagājušajā nedēļā apmeklējot Vašingtonu, lai tiktos ar Kongresa līderiem un prezidentu Džo Baidenu.
Baidens pieprasīja 60 miljardus dolāru Ukrainai, papildus 14 miljardus dolāru Izraēlai, 10 miljardus dolāru humānajai palīdzībai un 14 miljardus ASV robežai. Šī pakete ir iestrēgusi Kongresā, kur republikāņu frakcija joprojām ir dalīta jautājumā par to, vai turpināt atbalstīt Ukrainas cīņu pret Krieviju.
Baidena administrācija brīdinājusi, ka tai drīz beigsies finansējums karadarbībai Ukrainā bez papildu līdzekļiem, ko apstiprinājis Kongress. Republikāņi atteicās balsot par papildu finansējuma pieprasījumu, neveicot būtiskas izmaiņas patvēruma un robežu politikā.
Sarunas starp abām Senāta partijām, tostarp Baltā nama amatpersonām un iekšzemes drošības sekretāru Alehandro Majorkasu, turpinās jau vairākas nedēļas. Senāts cer panākt vienošanos un balsot par to, kad Kongress atgriezīsies nākamā gada sākumā.