Latvija ir trešā Eiropā atjaunojamo energoresursu ziņā / raksts

Pārskatīts Atjaunojamās enerģijas direktīva Latvija ir pārskatījusi ES 2030. gada atjaunojamās enerģijas mērķi no 32% uz 42,5% (ar mērķi palielināt līdz 45%) – mērķi, kuru Latvija jau ir sasniegusi. Vairāk nekā 50% no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa (53,3%) nāk no atjaunojamiem avotiem.

No ES dalībvalstīm atjaunojamās enerģijas īpatsvars apkurē un dzesēšanā vairāk nekā puse bija Zviedrijā (69,4%), Igaunijā (65,4%), Latvijā (61,0%), Somijā (58,5%), Lietuvā (51,5%). un Dānija (50,1%).

Taču, runājot par atjaunojamo energoresursu izmantošanu transportā, Latvija darbojas slikti. Vidējais no atjaunojamiem avotiem iegūtas enerģijas īpatsvars transportā visā ES pieauga no 1,6 % 2004. gadā līdz 9,6 % 2022. gadā. ES dalībvalstīs atjaunojamās enerģijas īpatsvars transporta degvielas patēriņā svārstījās no 29,2 % Zviedrijā un 18,8 %. . Somijā šis rādītājs samazinās līdz mazāk nekā 5%, Horvātijā (2,4%), Latvijā (3,1%) un Grieķijā (4,1%).

Zviedrija ir ES līdere, un gandrīz divas trešdaļas (66,0 %) no tās kopējā enerģijas galapatēriņa 2022. gadā nodrošināja atjaunojamie avoti. Zviedrija galvenokārt ir paļāvusies uz hidrobiodegvielu, vēja enerģiju, cieto un šķidro biodegvielu, kā arī siltumsūkņiem.

Otrajā vietā ierindojās Somija (47,9%), kas paļāvās arī uz hidroenerģiju, vēja enerģiju un cieto biodegvielu, apsteidzot Latviju (43,3%), kas galvenokārt balstījās uz hidroenerģiju.

Visvairāk atjaunojamo energoresursu no vēja enerģijas un cietās biodegvielas ieguva Dānija (41,6%), kam seko Igaunija (38,5%). Portugāle (34,7%) paļāvās uz cieto biodegvielu, vēju, sūknējamo hidroenerģiju un siltumenerģiju, savukārt Austrija (33,8%) izmantoja galvenokārt hidrobiodegvielu un cieto biodegvielu.

Vismazākais atjaunojamo energoresursu īpatsvars bija Īrijā (13,1%), Maltā (13,4%), Beļģijā (13,8%) un Luksemburgā (14,4%).

Kopumā 17 no 27 ES dalībvalstīm 2022. gadā ziņoja par kvotām zem ES vidējā līmeņa 23,0%.

Pastāstiet mums par kļūdu