Brisele – Eiropas Savienība ceturtdien nolēma sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu, kas ir nozīmīgs brīdis un satriecošs pavērsiens valstij, kas karo, cīnās, lai gūtu atbalstu saviem centieniem pievienoties dalībai, un ilgstoši saskaras ar Ungārijas premjerministra Viktora Orbana spītīgo pretestību.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, kurš vadīja Briseles 27 ES līderu samitu, kurā tika pieņemts lēmums, šo lēmumu raksturoja kā “skaidru cerības signālu viņu tautai un mūsu kontinentam”.
Lai gan process starp sarunu sākšanu un Ukrainas beidzot kļūšanu par dalībvalsti varētu ilgt daudzus gadus, Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis atzinīgi novērtēja vienošanos kā “Ukrainas uzvaru”. “Tā ir visas Eiropas uzvara.”
“Vēsturi veido tie, kuri nenogurst cīnīties par brīvību,” sacīja Zelenskis.
Beļģijas premjerministrs Aleksandrs De Krū sacīja, ka tā ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina melna acs: “Tas ir ļoti skaidrs vēstījums Maskavai. Mēs, eiropieši, nepametīsim Ukrainu.
Orbans sacīja, ka viņa opozīcija joprojām ir stingra, taču, tā kā bija nepieciešams vienbalsīgs lēmums, viņš nolēma ļaut savām tiesībām iebilst, jo pārējie 26 bija stingri par. Saskaņā ar ES noteikumiem atturēšanās neliedz pieņemt rezolūciju.
Kāda ES amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, jo samita sarunas bija privātas, sacīja, ka Orbans “konstruktīvi un iepriekš saskaņotā veidā uz laiku nebija telpā”, kad tika pieņemts lēmums.
Orbans sacīja, ka atkāpās no amata, jo visi viņa kolēģi bija apņēmušies virzīt Ukrainu uz dalības ES ceļā, lai gan viņu nostāja viņa domas nemainīja.
“Ungārijas viedoklis ir skaidrs: Ukraina nav gatava mums sākt sarunas par tās dalību Eiropas Savienībā. Tas ir neloģisks, neracionāls un pilnīgi neatbilstošs lēmums,” viņš sacīja.
Citi slavēja Orbāna žestu. Viņi gatavojās samitam, ko daži baidījās, ka sestdien varētu pagarināties līdz papildu dienai.
“Noteikti ātrāk, nekā kāds no mums gaidīja,” sacīja Īrijas premjerministrs Leo Varadkars.
Viņš piebilda: “Taisnības labad pret premjerministru Orbanu viņš savu lietu ir paudis ļoti spēcīgi. “Viņš nepiekrīt šim lēmumam un nemaina savas domas šajā ziņā, taču viņš būtībā ir nolēmis neizmantot savu veto,” sacīja Varadkars.
Īrijas līderis piebilda: “Es cienu to, ka viņš to nedarīja, jo tas mūs kā Eiropas Savienību būtu nostādījis ļoti sarežģītā situācijā.”
Beļģim De Krū bija nedaudz atšķirīgs viedoklis, sakot, ka viņš uzskata, ka Orbans “neizmantoja veto, jo saprata, ka tas nav izturīgs”.
Vienlaikus ar Ukrainu ES līderi nolēma sākt dalības sarunas arī ar Ukrainas kaimiņvalsti Moldovu.
Nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans Amerikas Savienotajās Valstīs apsveica “Eiropas Savienības pieņemto vēsturisko lēmumu sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, kas ir izšķirošs solis ceļā uz to eiroatlantisko centienu sasniegšanu”.
Tagad samita darba kārtībā paliek tikai solījums piešķirt Ukrainai naudu un līdzekļus, lai novērstu Krievijas iebrukumu, kas ir vēl viens darba kārtības punkts, ko Orbans kavē.
Ungārijas līderis ieradās uz samitu, solot izjaukt viņa 26 kolēģu plānus oficiāli paziņot, ka var sākties dalības sarunas ar Ukrainu, un steidzamāk atteikt Kijevai 50 miljardu eiro (54 miljardu dolāru) finansiālo palīdzību, kas valstij ir ļoti nepieciešama. Lai noturētos virs ūdens.
“Eiropas Savienība gatavojas pieļaut nopietnu kļūdu, un tā ir jāaptur, pat ja 26 no tām vēlas to darīt, un mēs esam vienīgie, kas pret to iebilst,” sacīja Orbans ceturtdien sava biroja publicētajos komentāros. “Tas ir nepareizi, mēs iznīcinām Eiropas Savienību.”
Kijevā šīs ziņas tika uzņemtas ar piesardzīgu optimismu.
“Mēs esam Eiropa. Ukraina ir Eiropa, Eiropas centrs. Es vēlos, lai mums būtu lepnas Eiropas dalībvalsts statuss,” sacīja 70 gadus vecā Kijevas iedzīvotāja Olha Baradovska.
19 gadus vecais Ivans Oļegko sacīja, ka lēmums par iestāšanās sarunu sākšanu bija jau sen gaidīts. “Ja viss ies labi, es būšu laimīgs, bet mēs nezinām, kas notiks tālāk,” viņš teica.
ES līderi bija gaidījuši, ka samits ilgs vismaz līdz vēlai piektdienai, pirms varētu tikt sasniegts jebkāda veida izrāviens, tāpēc liktenīgais paziņojums nāca pavisam negaidīti pēc tam, kad Orbanu nebloķēja viņa kolēģi.
Nenorādītā laikā samita mediju telpā nolaidās starojošs Mišels un sacīja: “Šis ir vēsturisks brīdis, un tas parāda Eiropas Savienības uzticamību. Eiropas Savienības spēku. Lēmums ir pieņemts.”
Viņš piebilda, ka sarunas sāksies pirms ziņojuma iesniegšanas vadītājiem martā.
Pārsteigums Zelenskim nāca grūtā brīdī, tieši pēc šonedēļ ceļojuma uz Vašingtonu, kur viņa lūgumi pēc papildu palīdzības no ASV Kongresa aizkrita aiz kurlām ausīm. Ukrainas prezidents Briselē meklēja labāku atbildi.
“Ir vienlīdz svarīgi, lai Ukrainai būtu līdzekļi, lai turpinātu karu un atjaunotu savu valsti,” sacīja De Krū.
Ukrainas prezidents videorunā Briselē sanākušajiem līderiem sacīja, ka steidzamai nepieciešamībai rast risinājumu atbilst tikai potenciāls trieciens uzticamībai Eiropas Savienībai.
Neviens nevēlas, lai Eiropa tiktu uzskatīta par neuzticamu. Vai arī tāpēc, ka viņš nespēj pieņemt lēmumus, viņš ir sagatavojies.”
“Lai ko tas prasītu” bija ES nerimstošā atbalsta apņemšanās, līderi tērpās Ukrainas dzeltenā un debeszilā krāsā, un neskaitāmās runas beidzās ar mītošo saucienu “Slava Ukraine”. – “Slava Ukrainai!”
Kārtējo reizi, neskatoties uz pretrunām, Eiropas Savienība guva virsroku.
___
Associated Press rakstnieki Vasilisa Stepaņenko Kijevā, Lorne Kuka Briselē un Džastins Spiks Budapeštā piedalījās šajā ziņojumā.
