Graudu imports no Krievijas pieaudzis 3,2 reizes, kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, liecina valdībai iesniegtais informatīvais ziņojums. Pērn 11 mēnešos graudu imports no Krievijas veidoja 332 tūkstošus tonnu. Graudu tranzīta apjoms no Krievijas pērn 11 mēnešos sasniedza 1,94 miljonus tonnu.
Tomēr zemkopības ministrs Armands Krause (Zaļo un zemnieku savienība) uzsvēra, ka pēdējā laikā redzētie importa dati neatspoguļo patieso Latvijā palikušo graudu apjomu, jo daļa graudu pārceļas uz citām ES dalībvalstīm.
“Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, ir palicis ļoti neliels daudzums. Lielākā daļa no tiem tiek saņemti Eiropas Savienībā,” sacīja Krauze.
Lai gan nav pieejama precīza informācija par Latvijā patērētajiem Krievijas graudiem, ar nozari saistīti eksperti uzskata, ka Krievijas graudi lopbarībai Latvijā joprojām lielā mērā ir sastopami. Tāpēc plānotais graudu importa aizliegums attieksies uz dzīvnieku barības lietotājiem.
“Mūsu mērķis ir ierobežot graudu ievešanu un izmantošanu Latvijā, tajā pašā laikā nepārkāpjot Eiropas likumdošanu un ievērojot tiesiskuma principus. Lai tie, kas importē saskaņā ar Eiropas likumiem, varētu iegūt graudus citās valstīs,” Krūze teica.
Politiķi sola arī turpmāk uzrunāt savus kolēģus Eiropā, lai aizstāvētu vienotu pozīciju Eiropas Savienībā.
“Ja nesasniegsim kopējo rezultātu, tajā skaitā ES importa aizliegumu, šis mērķis un tā ietekme uz graudu cenām būs ļoti ierobežota. Pagaidām tas ir simbolisks Latvijas solis, lai palīdzētu pārliecināt Pārējām ES dalībvalstīm joprojām ir nepieciešams darīt tā.”
Tikmēr Kristaps Amsels, kurš vada vienu no Baltijas lielākajiem graudu pārstrādātājiem Dobilis Dzernavniks, sacīja, ka vietējie zemnieki šobrīd cieš ne tikai no importa, bet arī no Krievijas graudu tranzīta caur Latvijas ostām. Jo īpaši tranzīts caur Baltiju Krievijai rada izdevīgākas loģistikas iespējas. Tāpēc Baltijas valstīm ir jāapvienojas un tas jāierobežo. Taču importa aizlieguma noteikšanai vajadzētu būt tikai pirmajam solim.
“Manuprāt, šis solis ir ļoti apsveicams un pareizs, bet, lai panāktu lielāku un taustāmu ietekmi, tranzīta jautājums būs nākamais solis,” sacīja Amsels.
Tikmēr premjerministrs Īvica Celiņa (Jaunā vienība) sacīja, ka šobrīd par tranzīta aizliegumu nav runas, jo nav iespējams aizliegt pārvadājumus uzņēmumiem Vācijā, Polijā, Francijā un citās valstīs. “Tāpēc ir svarīgi palielināt Eiropas Savienības līderu izpratni,” viņa piebilda.
Krievijas kvieši veido 24 procentus jeb gandrīz ceturto daļu no pasaules eksporta. Pirms kara sākuma eksports bija tikai par 16% mazāks, liecina Zemkopības ministrijas dati. Ministrija arī norāda, ka Krievija veicina eksportu par zemām cenām.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
