Pēc vēlēšanu kampaņas sezonas, kas bija piepildīta ar karstu retoriku un rūgtām apsūdzībām, sabiedriskās domas aptaujas uzrādīja ciešu konkurenci, analītiķi prognozējot, ka neviena no partijām nespēs iegūt pārliecinošu vairākumu, un tas var novest pie koalīcijas valdības izveidošanas, ko vadīs kāds no viņiem.
Rezultāts tiks rūpīgi vērots visā Eiropā, kur diplomātiskās sadursmes ar Poliju ir kļuvušas par pastāvīgu šķelšanās un satraukuma avotu, kā arī ASV, kas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ir kļuvušas tuvākas Polijai.
Taču amatpersonas un analītiķi saka, ka tas, ko poļu vēlētāji patiešām vēlas, ir valsts kontrolētu mediju radīti izkropļojumi, jauni vēlēšanu noteikumi un balsojumā iekļauts strīdīgs referendums.
Vēlēšanas saasināja bažas par Polijas iestāžu veselību. “Mums Polijā joprojām ir demokrātija, taču, pateicoties mūsu pilsoniskajai sabiedrībai, NVO un vietējai valdībai, opozīcija ir kļuvusi salīdzinoši spēcīga,” sacīja Varšavas mērs Rafals Trzaskovskis, kurš ir saistīts ar Tuska centriski labējo Pilsonisko platformu.
Viņš turpināja: “Varam teikt, ka tā joprojām ir demokrātiska.” “Bet, protams, tas ir arī pilnīgi negodīgi.”
Pēc astoņus gadus ilgas kontroles pastiprināšanas pār medijiem Polija no tā izstājās astoņpadsmit uz 57. vietā no 180 valstīm Pasaules preses brīvības indeksā Likums un taisnīgums varēja paļauties uz nesamērīgi labvēlīgu vēlēšanu kampaņas atspoguļojumu, vienlaikus izmantojot sabiedrisko raidorganizāciju un reģionālo laikrakstu tīklu, lai pastiprinātu uzbrukumus opozīcijai.
Apraides korporācija Telewizja Polska (TVP) – pilna ar PiS lojālistiem, kas šogad saņēma 2,35 miljardi zlotu (546 miljoni ASV dolāru) valdības līdzekļos – tā valdošajai koalīcijai atvēlēja 80% sava politiskā raidlaika, bet opozīcijas partijām atdeva tikai 20%, liecina britu laikraksta The Guardian publicētais ziņojums. Polijas Nacionālās apraides padomes uzraudzība Šī gada otrajā ceturksnī.
TVP regulāri ir mazinājusi opozīcijas mītiņus, tostarp plašo demonstrāciju Varšavā šomēnes. Kamēr pilsētas amatpersonas lēsa, ka dalībnieku skaits ir viens miljons cilvēku. Par to ziņoja TVP Kuru apmeklēja 100 000 cilvēku.
Kad valdošā partija tika apsūdzēta par darba vīzu piešķiršanu apmaiņā pret lielām naudas summām – kas bija pretrunā tās stingrajai nostājai imigrācijas jautājumā un noveda pie ārlietu ministra vietnieka atkāpšanās un citu amatpersonu apsūdzībām – TVP devās ar virsrakstu: “Polijas ārlietu ministrs: Opozīcija apzināti melo par vīzu skandālu“.
“Mēnešiem, gadiem ir bijusi nepārtraukta valdību atbalstoša propaganda, kas slavē valdības sasniegumus un uzbrūk opozīcijai bezprecedenta veidā,” sacīja Pjotrs Borass, Eiropadomes Ārējo attiecību padomes prezidents Varšavā.
“Sabiedriskie mediji ir varas instruments,” sacīja Porass. “Tas ir tas pats rīks, kas tika izmantots 2019. gada vēlēšanās, taču tagad tas tiek izmantots līdz galējībai.”
Gatavojoties šim balsojumam, pirmais mērķis bija Tusks, kuru PiS līderi raksturoja — un to piebalsoja sabiedriskā raidorganizācija — kā “Ļaunuma iemiesojums“Un viņa nodevīgais atkritējs Krievijas un Vācijas interešu stāvoklis Par Poliju.
Vienā bieži atskaņotajā videoklipā Tusks saka: “Vācijas labā“Vai “Vācijai”. Taču pats klips bija divu vārdu fragments, kas ņemts no nekaitīgas vēstules Vācijas konservatīvajai Kristīgo demokrātu savienības partijai 2021. gada janvārī, un no tā tika noņemts viss konteksts.
Pretrunīgs referendums
Valdība arī sarāva uzacis, vienlaikus ar svētdien notikušajām Saeimas vēlēšanām sarīkojot referendumu. Aptauja sastāv no četriem ielādētiem jautājumiem, kas nav saistīti ar politikas priekšlikumiem, bet ir paredzēti, lai piesaistītu atbalstu PiS, vienlaikus veicinot dezinformāciju par opozīciju. cilvēktiesību uzraudzība Un Citi Eiropas novērotāji Viņš saka.
Piemēram, viens jautājums vaicā, vai cilvēki vēlas pieņemt “tūkstošiem nelegālo imigrantu” no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas kā “Eiropas birokrātijas uzspiestu”. Rodas cits jautājums, vai vēlētāji vēlas demontēt uz Polijas robežas ar Baltkrieviju uzcelto barjeru.
Mihals Baranovskis, Varšavā bāzētās GMF East, kas ir daļa no Vācijas Māršala fonda, rīkotājdirektors, sacīja, ka referendums ir veids, kā apiet kampaņas finansējuma ierobežojumus, jo tas izmanto valsts resursus, lai izplatītu neitrālu informāciju par vēlēšanām.
Viņš sacīja, ka valsts aparāta izmantošana referenduma atbalstīšanai ir “vēl viens līdzeklis kampaņu finansēšanai” un “rada atšķirības naudas apjomā, ko viena puse izlieto salīdzinājumā ar otru”.
Lai referendums būtu spēkā, tajā jāpiedalās 50% vēlētāju. Opozīcijas līderi aicināja boikotēt. Bijušais Polijas vēlēšanu komisijas vadītājs Vojcehs Hermielinskis sacīja, ka viņam būtu “kauns piedalīties”.
Bet par piedalīšanos tiek uzskatīta vienkārša referenduma biļetena pieņemšana, kas tiks piegādāta kopā ar Saeimas vēlēšanu biļetenu. Vēlētājiem ir stingri jānoraida referenduma dokuments, jo daži novērotāji baidās, ka tas atturēs cilvēkus no dalības parlamenta balsojumā vai apdraudēs vēlēšanu aizklātību.
“Pastāv patiesas bažas,” sacīja Varšavas Starptautisko attiecību centra vadītāja Malgorzata Bonikovska. “Īpaši starp cilvēkiem, kuri strādā valsts sektorā. Bet arī tiem, kas strādā biznesā.”
Izmaiņas vēlēšanu likumā
Jauni vēlēšanu noteikumi Martā tas tika parakstīts likumāTas palielināja vēlēšanu iecirkņu skaitu un noteica bezmaksas transportu vēlēšanu dienā gados vecākiem vēlētājiem un invalīdiem.
Valdošā partija uzstāj, ka izmaiņas ir vērstas uz pieejamības uzlabošanu. Opozīcija norāda, ka šie pasākumi tikai veicinās vecāka gadagājuma cilvēku un lauku vēlētāju aktivitāti – divas demogrāfiskās grupas, kas ir daļa no PiS pamata elektorāta.
Viena no grupām, kas visdrošāk atbalsta opozīciju, ir diaspora. Vairāk nekā pusmiljons ārzemēs dzīvojošo poļu ir reģistrējušies dalībai šajās vēlēšanās, kas ir lielākais procents valsts vēsturē. Taču ir noteikta jauna prasība, ka ārvalstu vēlēšanu apgabaliem balsu skaitīšanu jāiesniedz 24 stundu laikā pēc iecirkņu slēgšanas. sacīja Polijas cilvēktiesību komisārs Marcins Vičeks piesardzīgi Tas varētu atņemt vēlētājiem tiesības balsot.
Tajā pašā laikā, lai gan to prasa likums, valdība ir atteikusies pārdalīt vēlēšanu apgabalus atbilstoši iedzīvotāju skaita maiņām. Tas nozīmē, ka cilvēkiem mazapdzīvotos lauku rajonos ir lielākas balsstiesības. Viena grupa aicina pilsētas iedzīvotājus balsot citos rajonos aprēķināts Kandidātiem Varšavā ir jāiegūst 98 000 balsu, savukārt kandidātiem lauksaimniecības austrumos jāiegūst tikai 74 000 balsu.
Un ja vēlēšanu rezultāti tiek apstrīdēti? Tas var vēl vairāk izcelt Polijas iestāžu vājumu: valdība ir ierobežojusi Nacionālās vēlēšanu komisijas un Augstākās tiesas neatkarību.
