Piecas lietas, kas jāzina par jaunākajām Krievijas sankcijām

Trešdien Baidena administrācija paziņoja par plašu jaunu sankciju vilni, kas vērsta pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko loku, divām viņa meitām un lielākajām Krievijas finanšu iestādēm.

Administrācija norādīja, ka sankcijas ir tieša atbilde uz zvērībām, kas atklātas Ukrainas pilsētās ārpus Kijevas pēc Krievijas izstāšanās. Tiek uzskatīts, ka Krievijas okupācijas laikā tīši nogalināti simtiem civiliedzīvotāju.

“Nekas nav mazāks par lieliem kara noziegumiem,” trešdien savā runā sacīja prezidents Baidens, aicinot “atbildīgas valstis” saukt vainīgos pie atbildības.

“Kopā ar saviem sabiedrotajiem un partneriem mēs turpināsim celt ekonomiskās izmaksas, vairosim Putina sāpes un palielināsim Krievijas ekonomisko izolāciju.”

Šeit ir piecas lietas, kas jāzina par jaunākajām sankcijām:

1) Sankcijas ir vērstas pret Putina meitām

ASV sankcijas pret Putinu trešdien saasinājās ar jauniem pasākumiem, lai nosauktu vārdus diviem viņa pieaugušajiem bērniem.

Sankcijas, kas aizliedz jebkādu īpašumu vai aktīvus, kas pieder melnajā sarakstā iekļautajai personai Amerikas Savienotajās Valstīs un parasti aizliedz amerikāņiem veikt finanšu darījumus ar sodīto personu, ir vērstas pret Katerinu Vladimirovnu Tihonovu un Mariju Vladimirovnu Voroncovu.

Kāda augsta līmeņa administrācijas amatpersona trešdien paziņoja, ka abas sievietes sodītas kā daļa no plašākas ASV stratēģijas, lai “atmaskotu Krievijas kleptokrātiju”.

Raksturojot Tihonovu kā tehnisko vadītāju, kura darbs atbalsta Krievijas valdību un aizsardzības nozari, Voroncova esot vadīt valsts finansētas programmas, kas “saņēmušas no Kremļa miljardiem dolāru gēnu izpētei un kuras personīgi uzrauga Putins”.

Tomass Pikerings, kurš četras desmitgades ir bijis vēstnieks Krievijā dažādos augsta līmeņa amatos Valsts departamentā, sacīja, ka šis solis ir “mazs žests”, taču piebilda, ka tas ir “nepārprotami vērsts pret Putinu personīgi”.

Pikerings sacīja, ka sagaida, ka Putins būs “nelokāms” jauno pasākumu priekšā. ASV jau bija noteikušas sankcijas tieši pret Krievijas prezidentu.

“Es domāju… viņš būtu stingrs un nelokāms un nekādā gadījumā nevēlētos izrādīt nekādas pazīmes, ka tas viņu ietekmē personiskā veidā, vai ne aizstāvēt vairāk par to pašu, un, otrkārt, atbalstīt viņa priekšstatu par sevi kā sava veida spēcīgs un nepielūdzams līderis, tērauds, tērauds, džudo,” sacīja Pikerings.

READ  Zema inflācija Latvijā jūnijā

2) ASV melnajā sarakstā iekļauj vecākos Putina palīgus un valsts sekretāra ģimeni

Citas sankcijas bija vērstas pret Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sievu Mariju Aleksandrovnu Lavrovu un viņu meitu Jekaterinu Sergejevnu Vinokurovu.

Sankcijas pret Lavrovu ASV noteica vienlaikus ar Putinu 25.februārī.

ASV arī noteica sankcijas pret 21 Krievijas Drošības padomes dalībvalsti, kā rezultātā vai nu ASV, vai to sabiedrotie noteica sankcijas pret visām Padomes dalībvalstīm, tostarp tās, kuras iepriekš bija ieviesušas Kanāda, Eiropas Savienība, Japāna un Jaunzēlande. Austrālija un Apvienotā Karaliste.

ASV jau iepriekš bija noteikušas sankcijas pret 140 oligarhiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī vairāk nekā 400 Krievijas valdības amatpersonām.

Augstākā administrācijas amatpersona raksturoja sodītās personas kā “galvenos kara arhitektus” un sacīja, ka sankciju stratēģija ir “parādīt, ka Putins un viņa līdzcilvēki ir zaguši Krievijas tautu gadu desmitiem”.

Pikerings sacīja, ka nav skaidrs, cik lielā mērā pret personām noteiktās personīgās sankcijas norāda uz ASV veikto eskalāciju, taču piebilda, ka “mērķtiecīgu sankciju ideja vienmēr ir nosūtīt vēstījumu augstākajam vadītājam un kaut kā darīt to, ko varat. Lai padarītu lietas apkaunojošu šim vadītājam.”

3) Šobrīd lielā mērā ir atļauta Krievijas enerģijas un gāzes piegāde

Iespējams, vissvarīgākais, lai uzspiestu postošas ​​izmaksas, ir ASV un to sabiedroto centieni pārtraukt Krievijas naftas un gāzes eksportu, kas veido aptuveni 40 procentus no Krievijas budžeta ieņēmumiem.

Lai gan administrācija paziņoja par paplašinātām sankcijām divām no lielākajām Krievijas bankām Sberbank un Alpha, tā ir ļāvusi galvenajām nodaļām atļaut finanšu darījumus Krievijas naftas un gāzes eksportam, vienlaikus bloķējot dažus no Krievijas ekonomikai viskaitīgākajiem pasākumiem, vienlaikus taupot enerģiju sabiedrotajiem. Eiropā. .

READ  Drīzumā beigsies ekonomikas atveseļošanai būtiska uzņēmējdarbības nodokļu reforma

Finanšu dotācijas ļauj ārvalstīm norēķināties par Krievijas eksportu savā vietējā valūtā, taču Krievija šos ieņēmumus var izmantot tikai pēc to konvertēšanas rubļos, kas nedaudz vājina tās ietekmi.

“Kāpēc enerģētika ir atstāta novārtā? Labākais minējums: ASV gaida ES un [the] ES gaida Vāciju,” tvītoja Edvards Fišmans, Jaunās Amerikas drošības centra vecākais līdzstrādnieks.

Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners sacīja, ka Vācija īstermiņā nevar novērst Krievijas gāzi.

Viņš teica: “Mēs sev nodarīsim vairāk ļauna nekā viņiem.” Saskaņā ar Reuters.

Fišmens sacīja, ka Krievija spēj “katru dienu nopelnīt 1 miljardu dolāru”, turpinot pārdot naftu un gāzi.

ASV ir bloķējušas Krievijas naftas un gāzes importu, un Apvienotā Karaliste trešdien paziņoja, ka strādās, lai līdz 2022.gada beigām izbeigtu atkarību no Krievijas oglēm un naftas un drīz pēc tam izbeigtu gāzes importu.

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels trešdien ierosināja jaunu sankciju paketi, kas nekavējoties aizliegtu Krievijas ogles, un sacīja, ka “agri vai vēlu būs nepieciešams arī naftas un pat gāzes aizliegums”.

Lietuva svētdien kļuva par pirmo ES valsti, kas paziņojusi par Krievijas gāzes importa aizliegumu, un drīzumā ar līdzīgu paziņojumu gaidāms arī tās Baltijas kaimiņvalsts Latvija.

Tomēr apvienotajai ES sankciju paketei ir jāsaņem bloka 27 dalībvalstu vienprātība. Ungārijas prezidents Viktors Orbans, viens no galvenajiem Putina atbalstītājiem, paziņojis, ka Budapešta nepievienosies Krievijas enerģijas importa aizliegumam.

4) Ungārija, Indija un Ķīna ir savvaļas kārtis sankciju piemērošanā

Orbāna solījums turpināt maksāt par Krievijas gāzi paplašina citas nepilnības, kuras ASV nav spējušas aizpildīt, cenšoties īstenot vienotu globāla finanšu spiediena kampaņu pret Krieviju.

Indija ir atlikusi pievienošanos ASV sankcijām vai pat asi nosodījusi Maskavas iebrukumu, lai saglabātu savas galvenās attiecības ar Krieviju, tostarp Ņūdeli ogļu un naftas importu no Krievijas.

Augstākā administrācijas amatpersona raksturoja Indiju kā “draugu” un “partneri”, taču sacīja, ka par Krievijas iebrukumu bijušas plašas diskusijas. “Mēs joprojām ceram, ka varēsim sasniegt pēc iespējas lielāku saderību.”

READ  ABG noliktavām nodrošina finansējumu 30 miljonu eiro apmērā

Tikmēr Ķīna ir lielākā Krievijas jēlnaftas importētāja un importē lielu daudzumu Krievijas gāzes un ogļu, Saskaņā ar Reuters.

Kamēr Pekina ir izsmejusi Vašingtonas impīčmenta kampaņu pret Maskavu, tā ir atturējusies pilnībā nostāties Kremļa pusē. Reuters ziņoja, ka, lai gan Pekina ievēro esošos enerģētikas līgumus ar Krieviju, tā ir izvairījusies no jaunu līgumu parakstīšanas.

Augstākā administrācijas amatpersona sacīja, ka Vašingtona ir veikusi virkni privātu konsultāciju, kas “sasniegušas augstāko līmeni mūsu un Ķīnas valdībā” un ka ASV bija “patiesi skaidras”. [with Beijing] par sekām jebkādiem centieniem apiet vai atmaksāt šīs sankcijas.

5) ASV saka, ka Krievijas banku sankcijas ir novedušas pie “padomju stila” dzīves līmeņa

Administrācija kopā ar Apvienoto Karalisti trešdien spēra papildu soli, bloķējot jaunas investīcijas Krievijā, kas ir daļa no plašākas stratēģijas, lai strauji mainīgajā pasaulē iztukšotu Krievijas ekonomiku no jauniem ieņēmumiem un piekļūtu jaunākajām tehnoloģijām un zināšanām.

“Realitāte ir tāda, ka valsts nokļūst ekonomiskajā, finansiālajā un tehnoloģiskajā izolācijā, un tādā tempā tā atgriezīsies pie padomju stila dzīves līmeņa kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem,” sacīja augstākā administrācijas amatpersona.

Tomēr Putins, visticamāk, spēs izturēt.

Benjamins Šmits, Hārvardas universitātes pēcdoktorantūras pētnieks un Eiropas politikas analīzes centra vecākais līdzstrādnieks, sacīja, ka paziņotās sankcijas pret Krievijas banku sektoru ir “svarīgs nākamais solis, lai palielinātu spiedienu uz Putina režīmu, lai tas atkāptos” karā. Ukrainā, bet tie “atstāj daudz manevra iespējas, lai atvieglotu enerģētikas darījumus.

“Ņemot vērā nozīmīgo lomu, kāda ir naftai un gāzei Putina šausminošās kara mašīnas finansēšanā, starptautiskajai sabiedrībai ir obligāti jāveic pasākumi, lai pēc iespējas ātrāk apturētu šo naudas plūsmu,” viņš raksta e-pastā The Hill.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top