PARĪZE (Reuters) — Rietumeiropas augstākā virsotne Monblāns divu gadu laikā ir zaudējusi vairāk nekā divus metrus un sarucis līdz zemākajam līmenim kopš precīzu mērījumu sākšanas pirms 22 gadiem, jo siltāka vasara samazina sniega biezumu. Pētnieki sacīja ceturtdien.
Kalna augstums tagad ir 4805,59 metri (15 766 pēdas), kas ir par 2,22 metriem zemāks par pēdējo 4807,81 metru (15 773 pēdu) mērījumu 2021. gada septembrī, topogrāfu komanda, kas veic mērījumus ik pēc diviem gadiem, sacīja preses konferencē Šamonī. Francijas Alpi..
“Monblāna virsotne ir kā smilšu kāpa, tā kustas, un šī nav pirmā reize, kad mēs izmērām augstuma atšķirības, kas pārsniedz divus metrus,” sacīja Sesīle Tafina no Apvienoto Nāciju Organizācijas Mērnieku savienības.
Viņa piebilda, ka īpaši zemais līmenis šogad varētu būt saistīts ar lietus trūkumu un karsto vasaru.
Kad 2001. gada septembrī sākās precīzi GNSS satelītu mērījumi, Monblāna augstums bija 4010,40 metri.
Laikā no 2001. līdz 2013. gadam tas svārstījās no 4808 līdz 4810 metriem, uzstādot rekordaugstu līmeni 4810,90 metri (15 783,79 pēdas) 2007. gadā, bet no 4810,02 metriem 2013. gadā tam bija tendence samazināties.
Monblāna klinšainā virsotne sasniedz 4792 metru augstumu, bet kopējais augstums ir atkarīgs no sniega segas, kas parasti palielinās vasaras laikā, jo lietus virsotnē pārvēršas sniegā.
Šogad pirmo reizi kopš 2015. gada, kad arī zinātnieki sāka mērījumus jūnijā, sniega sega uz Monblāna septembrī ir palikusi praktiski nemainīga kopš jūnija, sacīja Faruks Kadids no Leica Geosystems.
Viņš piebilda: “Parasti Monblāns paaugstinās par vienu metru laika posmā no jūnija līdz septembrim, taču tas nenotika šovasar, jo vairākas dienas bija pozitīvas temperatūras, pat rekorda 10 grādi pēc Celsija.”
Topogrāfi sacīja, ka viņu datu interpretācija nav viņu specialitāte un ka klimata pārmaiņu speciālisti izvirzīs teorijas, lai izskaidrotu šo parādību.
Pirms centimetru precīzas GNSS zinātnieki izmantoja globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS) un trigonometriskos aprēķinus un barometriskos mērījumus, kas var būt vairāku metru attālumā.
“Ir grūti noticēt, ka nākamo divu gadu laikā mēs atgūsim dažus metrus,” sacīja Kadids. “Ir daudz atšķirību, taču ir neliela lejupejoša tendence.”
Ziņojuši Keita Entringere, Dominiks Vidalons, Manuels Osloss un Gērts de Klerks, Rediģējuši Viljams Maklīns un Grants Makkols
Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.