Revidents veica izvērtējumu par pašvaldību efektivitāti iedzīvotāju iesaistīšanā fiziskajās aktivitātēs.
“Revīzijas secinājumi liecina, ka pašvaldību resursi nav izlietoti vienādi, lai uzlabotu fizisko aktivitāti visiem iedzīvotājiem. Infrastruktūra un pasākumi lielākoties jeb 87% gadījumu ir pieejami bērniem un jauniešiem, savukārt iespējas ir pieejamas pieaugušajiem un vecākiem ar speciālām vajadzībām. vajadzībām.” Iedzīvotājiem ar funkcionāliem traucējumiem ir ierobežotas pašvaldību nodrošinātās fiziskās aktivitātes.
“Lai uzlabotu situāciju pašvaldībās, ir svarīgi apzināt un analizēt visu mērķa grupu dalību fiziskajās aktivitātēs – tas ir solis ceļā uz dažādajām iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu infrastruktūras un sporta pasākumu plānošanu,” sacīja Edgars. . Korčagins, Valsts kontroles padomes loceklis.
Pēc auditoru aprēķiniem, tikai 13% no pašvaldību piešķirtā finansējuma sportam un fiziskajām aktivitātēm tika novirzīti tā sauktajam tautas sportam jeb ar konkurenci nesaistītām aktivitātēm, kuras var piekļūt un nodarboties lielākajai daļai cilvēku. Lai gan valsts sporta politikā līdzās bērnu un jaunatnes aktivitātēm prioritāte ir populārajam sportam, tam pieejamais publiskā finansējuma apjoms, pēc auditoru aprēķiniem, nepārsniedz 3-5% no sportam novirzītā finansējuma. Turklāt populāras sporta aktivitātes daudzās pašvaldībās pēdējos gados ir finansētas no Eiropas Sociālā fonda projekta. Tā kā šis projekts noslēgsies šogad, pašvaldībām steidzami jāpieņem lēmumi, kā turpmāk nodrošināt cilvēkus ar sportu.
Revīzijā arī redzams nevienlīdzīgs dzimumu sadalījums fiziskajām aktivitātēm pieejamo finanšu līdzekļu jomā.
Pašvaldībās fiziskajās aktivitātēs iesaistīto zēnu un meiteņu skaits uzrāda būtiskas atšķirības (66% pret 34%), un konkrētāku fizisko aktivitāšu analīze uzrāda būtiskākas atšķirības, atzīmēja auditori. Finansiāli ietilpīgākajos sporta veidos lielākā daļa dalībnieku ir zēni, piemēram, hokejā (97 procenti), airēšanā (73 procenti), airēšanā (71 procents) un BMX (81 procents). Arī komandu sporta veidos lielākā daļa dalībnieku ir zēni, tostarp basketbolā (70%), florbolā (92%), futbolā (96%). Pēc Valsts kontroles domām, pašvaldībām būtu jāanalizē šī nevienlīdzīgā resursu sadales iemesli un jāīsteno pasākumi abu dzimumu vienlīdzīgai līdzdalībai fiziskajās aktivitātēs.
Būtiska loma valsts kopējo mērķu sasniegšanā iedzīvotāju fizisko aktivitāšu un sporta jomā ir arī pašvaldībām, norādīja Valsts kontrolē. Tā kā 61% iedzīvotāju reti vai nekad nenodarbojas ar sportu vai sportu, bet 35% iedzīvotāju reti vai nekad nenodarbojas ar citām fiziskajām aktivitātēm, sporta politikas mērķi ir palielināt iedzīvotāju līdzdalību fiziskajās aktivitātēs. .
Revīzija liecina, ka pašvaldības daudzviet šo lomu neapzinās, jo pašvaldību attīstības plānošanas dokumenti mērķus definē vispārīgi un nesaistot tos ar kopīgiem valsts mērķiem.
Valsts kontroles vērtējumā pašvaldībām ir potenciāls paplašināt un uzlabot sadarbību ar NVO, kas ļautu palielināt iedzīvotāju skaitu, kas piedalās fiziskajās aktivitātēs un ļautu pašvaldību un NVO resursiem palielināt iedzīvotāju skaitu, kas piedalās fiziskajās aktivitātēs. . Tie ir efektīvi integrēti.
Rekomendācijas pašvaldībām sniegtas, lai veicinātu lielāku iedzīvotāju līdzdalību fiziskajās aktivitātēs, t.i., fiziski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars būtu jāpalielina no 65% 2022.gadā līdz 67% 2025.gadā pēc eiro skalas.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
