Pasaules jaunieši atkal iziet ielās, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām

  • Lielākais globālais protests klimata jomā kopš pandēmijas
  • Streiks notiek nedēļas pirms COP26 samita
  • Organizatori saka, ka simtiem tūkstošu cilvēku demonstrē vien Vācijā
  • “Neviena politiskā partija nedara pietiekami daudz,” saka Tūnbergs.

BRISELE (Reuters) – Jaunieši no visas pasaules piektdien izgāja ielās, lai pieprasītu steidzamus pasākumus, lai izvairītos no katastrofālām klimata pārmaiņām, paužot savu lielāko protestu kopš COVID -19 pandēmijas sākuma.

Streiks notiek piecas nedēļas pirms ANO augstākā līmeņa sanāksmes COP26, kuras mērķis ir nodrošināt pasaules līderu vērienīgāku rīcību klimata jomā, lai krasi samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas.

“Oglekļa dioksīda koncentrācija debesīs nav bijusi tik augsta vismaz 3 miljonus gadu,” tūkstošiem protestētāju pūlim Vācijas galvaspilsētā sacīja zviedru aktīviste Grēta Tūnberga.

“Ir skaidrāks nekā jebkad agrāk, ka neviena politiskā partija nedara pietiekami daudz.”

Demonstrācijas vairāk nekā 1500 vietās plānoja kustība “Jaunatnes piektdienas nākotnei”, tās sākās Āzijā ar neliela mēroga demonstrācijām Filipīnās un Bangladešā, un visas dienas garumā tās izplatījās Eiropas pilsētās, tostarp Varšavā, Turīnā un Berlīnē.

“Visi runā par solījumu došanu, bet neviens nepilda savus solījumus. Mēs vēlamies vairāk rīkoties,” sacīja Farzana Farooq Jomo, 22, jauna klimata aktīviste Dakā, Bangladešā. Mēs vēlamies rīkoties, nevis tikai solījumus. “

Ievērojams Apvienoto Nāciju Organizācijas klimatoloģijas ziņojums augustā brīdināja, ka cilvēku darbība jau gadu desmitiem ir izraisījusi klimata traucējumus, taču šī ātrā un plašā mēroga darbība emisiju samazināšanai joprojām var izvairīties no dažām postošākajām sekām. Lasīt vairāk

Cilvēki piedalās kustībā “Friday Friday for Future” globālajā klimata streikā Berlīnē, Vācijā, 2021. gada 24. septembrī. REUTERS/Christian Mang

Līdz šim valdības nekur neplāno samazināt emisijas pietiekami ātri, lai to izdarītu.

READ  Austrijas nacionālā bloķēšana mazina svētku noskaņojumu

Apvienoto Nāciju Organizācija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valstu saistības paredz, ka 2030. gadā globālās emisijas pieaugs par 16% nekā 2010. gadā – tālu no 45% krituma līdz 2030. gadam, kas nepieciešams, lai ierobežotu temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5 ° C.

“Mēs esam šeit, jo skaļi sakām” nē “tam, kas notiek Polijā,” sacīja Dominika Lasota (19), jauna aktīviste, protestējot Varšavā, Polijā. “Mūsu valdība gadiem ilgi ir bloķējusi jebkāda veida klimatu politiku un ignorējot mūsu prasības pēc drošas nākotnes. ”

Piektdienas streiks bija jauniešu klimata protestu personīgā atgriešanās, kas 2019. gadā ielās izvilka vairāk nekā sešus miljonus cilvēku, pirms Covid-19 pandēmija lielā mērā pārtrauca masu pulcēšanās un pārvietoja lielu daļu tiešsaistes pasākumu.

Jaunais aktīvists Pakistānas Beludžistānas provincē 17 gadus vecais Jusefs Belohs sacīja, ka atgriešanās pie personīgajiem notikumiem ir būtiska, lai piespiestu vadītājus risināt planētas krīzi.

“Pēdējo reizi tas bija digitāls, un neviens par mums nerūpējās,” viņš teica.

Bet, tā kā piekļuve COVID-19 vakcīnām visā pasaulē turpina atšķirties, dažu nabadzīgo valstu aktīvisti ir paziņojuši, ka veiks tikai simboliskas darbības tikai ar nedaudziem cilvēkiem.

“Globālajos ziemeļos cilvēki tiek vakcinēti, tāpēc viņi var izkļūt milzīgos daudzumos. Bet globālajos dienvidos mēs joprojām esam ierobežoti,” sacīja Baločs.

(Ziņo Keita Abneta, Papildu ziņojumi Kakbar Pemble un Andrea Janotta), rediģējis William MacLean

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top