Latvijas Lauku tūrisma asociācijas prezidente Asnati Zemeli sacīja, ka aizvadītais gads tūrismā Latvijā nav bijis daudz labāks par iepriekšējo. Tas apkopojis daudzu viesmīlības nozares pārstāvju vīzijas par 2023. gadu. Dominē vietējie klienti un viesi no pārējām Baltijas valstīm, bet lielāka ārvalstu viesu atgriešanās Latvijā vēl ir nākotnē.
“Gads bija tāds pats kā iepriekšējais, nav slikts gads. Izmaksas ir dramatiski pieaugušas. [Tourism representatives] Viņi baidās no cenu kāpuma ārvalstu klientu trūkuma dēļ, un pašmāju tūristiem atpūtas tēriņiem atvēlētās naudas apjoms nepieaug. Rezultātā cenas pieauga maksimāli par 10%. Pārsvarā pieaugušas ēdināšanas cenas. “Bija lielāks apgrozījums, bet mazāka peļņa,” sacīja Zimelli.
Ārpus vasaras sezonas iekšzemes tūristu rezervāciju bija mazāk. Tajā pašā laikā par lauku tūrisma attīstību liecina jaunu viesu māju un dzīvokļu atvēršana, īpaši Kurzemē jūras piekrastē. Nozarē strādājošajiem tika paaugstinātas algas. Zemeli gan uzsvēra, ka nosacīti var prognozēt “normālu” darbu, cerot uz vairāk ārvalstu viesu.
“Bieži tiek nosaukti igauņi, lietuvieši, somi un poļi, mazāks skaits vāciešu un nīderlandiešu. Taču ārzemnieku rezervēto nakšu skaits ir pieaudzis, un tie, kas ierodas, uzturas ilgāk. Taču kopumā ārzemnieku ir daudz mazāk un daudz sakiet, ka tādu vispār nav.”
Vietējā tūrisma nozares norises atspoguļojas arī oficiālajā statistikā. 2023.gada desmit mēnešos tūristu mītnes Latvijā apkalpojušas 2,1 miljonu ārvalstu un iekšzemes viesu – par gandrīz 12% vairāk nekā pērn desmit mēnešos. Taču tas bija par gandrīz 15% mazāk nekā 2019. gadā, pirms Covid pandēmijas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Tūrisma pieaugums galvaspilsētā bija straujāks. Ārzemnieki apmeklēja aptuveni 22%, salīdzinot ar 2022. gadu.
Būtisku lomu spēlēja tādi pasākumi kā hokeja turnīrs, Dziesmu un deju svētki un Positvus festivāls, atzīmēja Live Riga Tūrisma pārvaldes vadītāja Eva Lazmane.
2023. gadā cerības pārsniegs aptuveni 1 miljons ārvalstu apmeklētāju, taču tie joprojām veidos aptuveni 70% no tūristu skaita gadā pirms Covid pandēmijas. Galvaspilsēta 2024. gadā ir atkarīga no vairāk ārvalstu tūristu.
“Pirmkārt, jāņem vērā dabiskais tūrisma atveseļošanās cikls. Protams, pirmajos gados pēc Covid tam vajadzētu būt straujākam, un tad izaugsmes temps var nedaudz samazināties. Tas liecina, ka nākamajam gadam vajadzētu būt labākam nekā šo.” Masu tūrisms atveseļojas ātrāk, un tas joprojām ļoti cieš no kara sekām [in Ukraine], jo īpaši no tāda liela un nozīmīga tirgus kā Vācija. Arī attālie tirgi – Japāna, Dienvidkoreja, Ķīna un arī ASV, kas savulaik veidoja aptuveni 15 procentus no kopējā tūristu apjoma – atkopjas lēnām, bet joprojām. Šie faktori ļauj nojaust, ka nākamajam gadam vajadzētu būt pozitīvā virzienā.
Pēc Covid pandēmijas norimšanas Rīga kā tūrisma galamērķis ir aktīvi popularizēta pārējās Baltijas valstīs. Taču tuvāko gadu laikā ap Rīgu būs plašākas kampaņas arī daudzos citos tirgos, tostarp Somijā, Polijā un Lielbritānijā.
2023. gadu Latvija atzīmēja arī starptautiskajos ceļvežos. Ir notikusi ilgi gaidītā iekļūšana starptautiskajā Michelin restorānu ceļvedī restorānu sektorā. Tūrismā divu garāko taku – Meža takas (Mežtaka) un Jūras takas (Jūrtaka) – iekļaušana „Lonely Planet” tūrisma galamērķos nākamgad ir liels ieguvums Latvijai un pārējām Baltijas valstīm reģionālajā teritorijā. tūrisms.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
