Valsts visilgāk amatā esošā premjerministra Marka Rutes atkāpšanās nozīmē, ka valsti šogad gaida vispārējās vēlēšanas. Rutte un viņa kabinets paliks amatā pagaidu kārtā, līdz tiks izvēlēta jauna valdošā koalīcija.
Nīderlandes valdība piektdien sabruka sakarā ar nesamierināmām domstarpībām četru partiju koalīcijā par to, kā ierobežot imigrāciju, kas ir šķeļ jautājums, kas sašķēlis valstis visā Eiropā.
Premjerministra Marka Rutes, valsts visilgāk amatā esošā premjerministra, atkāpšanās no amata nozīmē, ka valsti šogad gaida vispārējās vēlēšanas. Rutte un viņa kabinets paliks amatā pagaidu kārtā, līdz tiks izvēlēta jauna valdošā koalīcija.
“Nav noslēpums, ka koalīcijas partneriem ir ļoti atšķirīgi viedokļi par migrācijas politiku,” žurnālistiem Hāgā sacīja Rute. Un šodien diemžēl jāsecina, ka šīs atšķirības nav savienojamas. Tāpēc es tūlīt iesniegšu… rakstveidā iesniegt karalim visas valdības atkāpšanos.
Opozīcijas deputāti netērēja laiku, izsludinot jaunas vēlēšanas, pat pirms Rutte oficiāli apstiprināja savu atkāpšanos.
“Tagad ātras vēlēšanas,” tviterī ierakstīja pret imigrāciju noskaņotās Brīvības partijas līderis Gerts Vilderss. Visā politiskajā spektrā Zaļo kreiso spēku līderis Džesijs Klavers arī ir aicinājis rīkot vēlēšanas un teicis Nīderlandes raidorganizācijai NOS: “Šai valstij ir jāmaina virziens.”
Rota trešdien un ceturtdien vadīja vēlu vakara sanāksmes, kurās netika panākta vienošanās par imigrācijas politiku. Vienā no pēdējām sarunu kārtām piektdienas vakarā partijas vienbalsīgi nolēma, ka nevar vienoties un līdz ar to nevar palikt kopā koalīcijā.
Lēmums iezīmēja ideoloģisku šķelšanos, kas pastāv kopš koalīcijas zvēresta došanas pirms nedaudz vairāk nekā 18 mēnešiem starp partijām, kas neatbalsta stingru imigrācijas apspiešanu – D66 un centrisko Kristinoni jeb Kristīgo savienību – un partijām, kas atbalsta stingrāku rīcību. Konservatīvā Rutes Tautas partija brīvībai un demokrātijai un kristīgie demokrāti.
Līdzīgas debates notiek arī citviet Eiropā, jo migranti, kas bēg no konflikta vai meklē labāku dzīvi, šķērso jūru no Ziemeļāfrikas, lai sasniegtu kontinentu. Simtiem tūkstošu cilvēku arī aizbēguši no postošā kara Ukrainā.
Imigrācija ir nākamā gada Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanu galvenā tēma, taču šis jautājums jau agri tika aktualizēts Nīderlandē, valstī, kas ilgu laiku plosījās starp sveicienu starptautiskās palīdzības sniegšanai un pieaugošo pretestību ārvalstu ietekmei.
Rutte alianse mēnešiem ilgi ir mēģinājusi panākt vienošanos, lai apturētu jauno imigrantu plūsmu, kas ierodas aptuveni 18 miljonu cilvēku lielajā valstī. Tiek ziņots, ka priekšlikumi ietvēra divu kategoriju patvēruma izveidi – pagaidu patvēruma kategoriju cilvēkiem, kas bēg no konflikta, un pastāvīgu tiem, kas cenšas bēgt no vajāšanas, un samazināt to ģimenes locekļu skaitu, kuriem ir atļauts pievienoties patvēruma meklētājiem Nīderlandē.
Pagājušajā gadā simtiem patvēruma meklētāju bija spiesti gulēt ārā sliktos apstākļos netālu no pārpildīta uzņemšanas centra, jo Nīderlandē ieradās vairāk nekā pieejamo gultasvietu. Nīderlandes palīdzības aģentūras sniedza palīdzību.
Saskaņā ar valsts statistikas biroja datiem 2022. gadā Nīderlandē patvērumu meklēja nedaudz vairāk nekā 21 500 cilvēku no ārpus Eiropas. Vēl desmitiem tūkstošu ir pārcēlušies uz Nīderlandi strādāt un mācīties.
Skaitļi radīja spiedienu uz mājokļiem, kuru blīvi apdzīvotajā valstī jau tā trūka.
Rutes valdība ir strādājusi pie likuma, kas varētu likt pašvaldībām nodrošināt izmitināšanu tikko ieradušajiem patvēruma meklētājiem, taču likumdošana vēl ir jāizskata abās parlamenta palātās.
Premjerministrs arī mudināja Eiropas Savienības centienus palēnināt imigrāciju 27 valstu blokā. Ruti pagājušajā mēnesī kopā ar savu Itālijas kolēģi un Eiropas Savienības izpildkomitejas vadītāju apmeklēja Tunisiju, lai piedāvātu vairāk nekā miljarda eiro finansiālu palīdzību, lai glābtu nestabilo ekonomiku Ziemeļāfrikas valstī un apturētu migrāciju no tās krastiem uz Eiropu.
Rutes koalīcijas valdība, ceturtā viņa vadītā valdība, pārņēma varu 2022. gada janvārī pēc ilgākajām koalīcijas sarunām Nīderlandes politiskajā vēsturē.
Nīderlandes parlamenta apakšpalātas vēlēšanas vēlāk šogad norisinās polarizētā un sašķeltā politiskajā ainavā – 150 vietu apakšpalātā ir 20 partijas.
Šī gada sākumā notikušajās provinču vēlēšanās zemniekiem draudzīga populistu partija ierindojusi Rutes partiju otrajā vietā. Sakāve tika uzskatīta par potenciālu katalizatoru Rootam, lai mēģinātu noturēt koalīciju kopā līdz viņa pilnvaru termiņa beigām 2025. gadā.
Koalīcija mēnešiem ilgi ir mēģinājusi panākt vienošanos, lai apturētu jaunu migrantu plūsmu, kas ierodas aptuveni 18 miljonu cilvēku lielajā valstī. Tiek ziņots, ka priekšlikumi ietver divu kategoriju patvēruma izveidi – pagaidu patvēruma kategoriju cilvēkiem, kas bēg no konflikta, un pastāvīgu tiem, kas cenšas izvairīties no vajāšanas, un to ģimenes locekļu skaita samazināšanu, kuriem Nīderlandē ir atļauts pievienoties patvēruma meklētājiem.
“Mēs pie tā esam strādājuši ilgu laiku, un visa informācija ir uz galda. Mums kopā jāskatās, vai varam kaut ko sasniegt,” iepriekš sacīja tieslietu ministrs Dilans Ješelgoss-Zigerios, Rutes partijas biedrs. pēdējā sarunu kārta.
Saskaņā ar valsts statistikas biroja datiem 2022. gadā Nīderlandē patvērumu meklēja nedaudz vairāk nekā 21 500 cilvēku no ārpus Eiropas. Vēl desmitiem tūkstošu ir pārcēlušies uz Nīderlandi strādāt un mācīties.
Skaitļi radīja spiedienu uz mājokļiem, kuru blīvi apdzīvotajā valstī jau tā trūka.
Rutes valdība ir strādājusi pie likuma, kas varētu likt pašvaldībām nodrošināt izmitināšanu tikko ieradušajiem patvēruma meklētājiem, taču tiesību akti vēl ir jāizskata abās parlamenta palātās.
Premjerministrs arī pastiprināja ES centienus palēnināt migrāciju uz 27 valstu bloku. Ruti pagājušajā mēnesī kopā ar savu Itālijas kolēģi un Eiropas Savienības izpildkomitejas vadītāju apmeklēja Tunisiju, lai piedāvātu vairāk nekā miljardu eiro finansiālu palīdzību, lai glābtu nestabilo ekonomiku Ziemeļāfrikas valstī un apturētu migrāciju no tās krastiem uz Eiropu.
Rutes koalīcijas valdība, ceturtā viņa vadītā valdība, pārņēma varu 2022. gada janvārī pēc ilgākajām koalīcijas sarunām Nīderlandes politiskajā vēsturē.
