Nesteidzieties standartizēt vispārējos medijus/eseju

Patlaban parlamentā šonedēļ, 30.martā, paredzēts balsot otrajā un galīgajā lasījumā par likuma izmaiņām, jo ​​likuma grozījumi tiek uzskatīti par steidzamu lietu. Ja parlaments atcels steidzamo likuma grozījumu nepieciešamību, tas būtu jāskata trīs lasījumos.

Nacionālās apvienības politiķi otrajā lasījumā izteica vairākus priekšlikumus, lai integrētu sabiedriskos medijus saistībā ar Krievijas satura ierobežošanu. Tiek piedāvāts, piemēram, no 2026. gada nefinansēt sabiedrisko mediju saturu krievu valodā.

Šos priekšlikumus Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija plāno vērtēt trešdien.

Tikmēr sabiedrisko mediju regulators – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) neatbalsta priekšlikumus, kas neattiecas uz sabiedrisko mediju konsolidāciju. SEPLP izpilddirektore Dženisa Siksnesa iepriekš teikts Padome bija pārsteigta par dažādiem politiķu izvirzītajiem priekšlikumiem.

Savukārt Radio Latvijas amatpersonas aicināja apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu Atklātā vēstulē valsts amatpersonām Jo viņi uzskata, ka “nepamatoti likuma rosinātie grozījumi, ar kuriem no 2024.gada 1.janvāra paredzēts apvienot Radio Latvija un Latvijas Televīziju, neveicinās sabiedriskā medija nostiprināšanos, bet gan vājinās tā ietekmi un palielinās risku politiskās manipulācijas.”

Premjerministrs Karičs tviterī rakstīja, ka, viņaprāt, likuma grozījumu steidzamība būtu jāmaina. Tāpat premjera skatījumā būtiskas ir sabiedriskās debates, kā arī “mediju politikas jautājumi jāskata paralēli mediju politikas vadlīnijām un finansējuma iespējām”.

Uzskatu, ka jāatceļ steidzamība Saeimā izskatāmiem grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu līdzekļu un to parvaldības likumā. Būtiska ir publiska diskusija, kā arī mediju politikas jautājumi jāskata kopsolī ar mediju politikas pamatnostādnēm un finansējuma iespējām.

– Krisjānis Kariņš (@krisjaniskarins) 2023. gada 27. marts

Pastāstiet mums par kļūdu