Edvars Ratnieks ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē. Pirms ievēlēšanas par Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionālās apvienības partijas Rīgas domes deputātu 2022. gada novembrī Ratnikss bija Latvijas Studentu apvienības prezidents un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Vispārējās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs un darbojās kā jurists dažādos amatos. Pēdējos gados vadījis Zemkopības ministrijas Zinātnes padomi un bijis ministra padomnieks izglītības un zinātnes jomā. 2022. gada decembrī viņš tika ievēlēts par Rīgas vicemēru. Ratnix ir arī Rīgas plānošanas rajona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks un Rīgas Metropola asociācijas līdzpriekšsēdētājs.
2022. gada decembrī Nacionālajā apvienībā ietilpstošie nacionālkonservatīvie parakstīja valdības līgumu ar vēl divām partijām – Jauno Vienotību (centriski pa labi) un Apvienoto sarakstu (Konservatīvie) – un ieņem četrus ministru amatus Latvijas valdībā: aizsardzības, ekonomikas, kultūras, un transports. Nacionālā apvienība Eiropas Savienības parlamenta grupā ietilpst Eiropas Konservatīvo un reformistu partijā.
Krievu iebrukums mainīja visu. Kāds Lietuvas politiķis man teica, ka viņa galvaspilsētā Viļņā bažas rada bumbu patvertņu trūkums. Kā karš ietekmēja Latviju un Rīgu?
Galvenā problēma bija kara bēgļi. Mēs ļoti ātri sapratām, ka ir jārada apstākļi, lai viņiem šeit būtu ne tikai droši, bet arī būtu atbilstoša sākotnējā atbalsta pakete. Sākotnēji gandrīz 90% no Latvijā iebraukušajiem bēgļiem bija koncentrēti Rīgā. Tas bija milzīgs slogs Rīgas kapacitātei un pašvaldības budžetam. Bet mums izdevās izveidot bēgļu centru, kur viņi var iegūt visu nepieciešamo informāciju, iziet ieceļošanas un apmešanās procedūras un iegūt pārtiku. Mums izdevās arī organizēt palīdzības kampaņas Ukrainai. Cilvēki bija ļoti vienoti visos līmeņos.
Es, tāpat kā daudzi citi latvieši, iestājos Zemessardzē.
Patiesībā biju plānojis iestāties Zemessardzē nedaudz agrāk, taču saslimu ar COVID-19 un nācās pārcelt kursus. Kad Ukrainā sākās karš, ātri visu sakārtoju un atlicēju laiku mācībām. Visgrūtāk ir savienot praktisko apmācību, jo vairākas dienas džungļos simulēt reālas cīņas un militāros apstākļus. Pēc kara sākuma iekļaušana Zemessardzes sastāvā latviešiem ieguva citu nozīmi – tur tika iesaukts daudz vīriešu un sieviešu, jo mēs visi apzinājāmies briesmas, kuras sabiedrība ilgus gadus bija centusies ignorēt, domājot. “tas mūs neietekmēs”. Mūsu apziņā brīvības un patriotisma vērtība ir stipri pieaugusi.
10 gadus līdz 2019. gadam Rīgā valdīja krievu mazākumtautības partija Saskaņa. Šī partija, kas tagad ir beigusies, atstāja milzīgu korupcijas mantojumu. 2020. gadā tiek atstādināta pilsētas valdība. Vai joprojām pastāv korupcijas problēma? Kā ar šo pagātni tiek galā jaunā pilsētas valdība?
Sliecamies domāt, ka Rīgas domē un ar to saistītajās iestādēs korupcijas briesmas ir novērstas. Šobrīd mēs kā jaunā Padomes un Vadības koalīcija esam mainījuši procedūras un uzlabojuši vadību, lai tādas lietas nebūtu iespējamas. Žēl par tādu korupciju, kas bija iepriekšējās pārvaldes laikā – par šo naudu noteikti varēja realizēt daudz labu projektu rīdziniekiem.
Pašvaldība ir vairāku partiju koalīcija. Kādi ir alianses vienošanās punkti papildus iedzimto problēmu pārvarēšanai?
Mums ir svarīgi saglabāt labējo spēku koalīciju. Svarīgi ir nacionālās identitātes jautājumi. Rīgā ir ļoti liels procents cilvēku ar Krievijas pilsonību, arī tādu, kuri neatbalsta mūsu nacionālās vērtības un joprojām tic Krievijas impērijas “varenībai”. Tā ir pietiekama motivācija esošajai koalīcijai rīkoties vienoti un mērķtiecīgi, jo tikai tā mēs varam realizēt šo nacionālo kursu Rīgā un nepieļaut, ka Rīgā pārņem varu cilvēki, kas nav prolatiski. Es pārstāvu nacionālistiskāko partiju Latvijā – mēs nepiekāpjamies valodas un nacionālisma ziņā. Mēs uzskatām, ka piederība vienai vai otrai tautībai Latvijā nav tik svarīga kā lojalitāte Latvijas valstij, tās vēsturei, valodai un tautas ceļam.
Kādi ir jūsu mērķi kā vicemēra amatā? Kādi ir izaicinājumi, vadot tādu pilsētu kā Rīga?
Rīgas mērs un vicemēri dala atbildības jomas. Pirms šī amata jau biju strādājis ar izglītības infrastruktūras attīstības jautājumiem, tāpēc viens no maniem pienākumiem ir skolu, bērnudārzu un kultūras iestāžu infrastruktūra. Esam iecerējuši lielus līdzekļus ieguldīt skolu energoefektivitātē un skolu infrastruktūras modernizācijā, kā arī jaunu sporta būvju celtniecībā, lai vienlaikus varētu attīstīties arī tautas sporta veidi. Gandrīz katru nedēļu apmeklēju skolas, lai apspriestu problēmas un risinājumus to uzlabošanai.
Mans pienākums ir arī stiprināt sadarbību un atbalstu Ukrainai. Tā jau izvērtusies par sirdi sildošu, ja ne katru nedēļu, tad katru otro tradīciju piedalīties palīdzības sūtījumos uz Ukrainu.
Vēl viena svarīga atbildība man ir pašvaldības dzīvojamais fonds jaunajām ģimenēm. Uzņēmos arī līdzpriekšsēdēt biedrībā Rīgas Metropols, kā arī strādāt Rīgas plānošanas rajona administrācijā. Rīgas pilsētai nākotnē saskatām lielu izaugsmes potenciālu, un tā veicināšanā liela nozīme ir Rīgas domei.
Janvārī es biju Kijevā un piegādāju humāno palīdzību Ukrainas galvaspilsētai. Kāds ir jūsu iespaids par tās iedzīvotājiem un mēru Vitāliju Kļičko? Cik svarīga Latvijai ir Ukrainai sniegtā palīdzība?
Kijevas mērs Vitālijs Kļičko man atstāja ļoti spēcīgas personības iespaidu, kas spēj noturēt mugurkaulu taisnu, saskaroties ar grūtībām, ar kurām šobrīd saskaras kara dēļ. Viņam ir ļoti stingrs rokasspiediens. Ukraina šobrīd cīnās par visu Eiropu. Ukrainas uzvara karā mums ir tikpat svarīga kā pašiem ukraiņiem. Ukraina nedrīkst krist, jo tad neviena valsts Eiropā nevarēs justies droša. Mēs kā pašvaldība palīdzam Ukrainai ar humāno palīdzību – uz Kijevu esam nosūtījuši jau divdesmit pasažieru autobusus ar rīdzinieku dāvinātajām precēm. Mūsu valstī ir izveidojušās vairākas iedzīvotāju un uzņēmēju iniciētas kustības un platformas, no kurām katra rada palīdzību. Šis atbalsts ir milzīgs – dažas mašīnas tiek salabotas un nosūtītas uz Ukrainas fronti, citas karā karavīriem tīklus un lej sveces, nemaz nerunājot par ziedotajām drēbēm un apaviem. Uzņēmēji ziedo naudu elektroiekārtu, elektronikas, dronu un medikamentu iegādei.
