“Jaunu mājokļu būvniecība ilgu laiku norit lēni. Salīdzinājumam: Latvijā 2010.gadā celto māju kopējā platība bija tāda pati, bet Lietuvā un Igaunijā tā bija divarpus reizes lielāka,” sacīja Andris. Semenovs, Latvijas Bankas eksperts.
The Statistika Šā gada pirmajā ceturksnī izsniegtās būvatļaujas neliecina, ka šogad būtu vērojams būtisks kāpums daudzdzīvokļu māju celtniecībā, kā arī mājokļu piedāvājums neiet kopsolī ar pieprasījumu.
“Saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma Colliers datiem tirgū pieejamo un pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā pēdējo 10 gadu laikā ir samazinājies līdz vēsturiski zemam līmenim, savukārt aktivitāte un pieprasījums mājokļu tirgū turpināja pieaugt. aug, un dzīvokļus arvien vairāk pirka, kad tie vēl bija būvniecības stadijā, ”sacīja Semjonovs.
Pērn, tāpat kā citviet Eiropā, daudzdzīvokļu māju celtniecību apgrūtināja straujais būvniecības izmaksu pieaugums un problēmas ar būvmateriālu piegādi, un Krievijas karš Ukrainā šīs problēmas tikai saasināja.
“Šobrīd pieeja derīgajam izrakteņam tiek ietekmēta smagāk, Krievijai un Baltkrievijai nodrošinot lielu daļu no kopējām minerālu izejvielām. Tāpat ir skaidrs, ka kopējās būvniecības izmaksas strauji pieaug, jaunu mājokļu cenām pieaugot vēl vairāk un pieejamībai. Apmērs, kādā samazinās būvniecība un pieejamība, daļēji ir atkarīgs no mājokļu attīstītāju panākumiem citu piegādātāju atrašanā un šī jaunā izejmateriāla cenas,” sacīja Andrejs Semjonovs.
Pagaidām jau ir skaidrs, ka piedāvājums ir grūts un mājokļu cenas turpinās pieaugt un varētu pieaugt. Andrejs Semjonovs sacīja, ka viens no apsvērumiem, kas ietekmē attīstītāju interesi investēt jaunos mājokļos Latvijā, ir saistīts ar pirktspēju.
“Jāatzīmē, ka galvenie attīstītāji, kas darbojas Latvijas tirgū, strādā arī Lietuvā, Igaunijā un Skandināvijā, kur iedzīvotāju pirktspēja ir augstāka. Mājokļu cenas ir augstākas, un no šī viedokļa vien tas noteikti ir vairāk. šim attīstītājam ir izdevīgi šajās valstīs veikt lielāku ieguldījumu daļu nekā Latvijā,” sacīja Semjonovs.
“Pirktspējas kontekstā svarīgākais ir tas, ka, ja salīdzinām vidējās algas Latvijā, tad pieņemam, ka dzīvokļa kredītu saņem divi cilvēki, Latvijā var iegādāties dzīvokli vidēji līdz 100 000 eiro,” sacīja Martiuss Vanags. , Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses prezidents. “Būtisks jautājums, protams, ir būvniecības cenu kāpums. Ja šis dzīvoklis maksā nevis 100 tūkstošus eiro, bet, teiksim, 130 tūkstošus eiro, tad, protams, tas var samazināt klientu loku.”
Mārtiņš Vanags pastāstīja, ka pēc Colliers datiem 2021.gadā ekspluatācijā nodoti 2000 dzīvokļu.
“Latvijai kopumā tas ir ļoti labs rādītājs, jo ir bijuši gadi, kad ekspluatācijā nodoti tikai 1000 jaunu dzīvokļu. Salīdzinājumam Lietuvā ekspluatācijā tiek nodoti vidēji 4000 jaunu dzīvokļu. Šobrīd Latvijā ir 3250 dzīvokļu. nodošanas ekspluatācijā process,” sacīja Vanags. celtniecība Rīgā.
Lielākā daļa no tiem tiks nodoti ekspluatācijā šogad, mazākā mērā nākamgad. Līdz ar to, salīdzinot ar 2021.gadu, gaidāms neliels dzīvokļu pieejamības samazinājums.
“Ja 2021.gadā ekspluatācijā nonāks 2000 dzīvokļu, tad šogad un nākamgad būs aptuveni 1500. To nevar precīzi prognozēt,” sacīja Vanags.
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Martis Ūdres atzina, ka jaunu mājokļu pieejamība Latvijā ir nepietiekama. Valsts tuvākajos gados plāno dažādos veidos veicināt dzīvojamo ēku celtniecību.
Ir divas galvenās programmas. Tādu, kas drīzumā tiks ieviesta. Tā ir zemu cenu māju celtniecība, kur īres maksas nevar pārsniegt 5 eiro par kvadrātmetru. Plānots izbūvēt 700 dzīvokļus. Tā tiks būvēta reģionos, kas nav Rīga, un pašvaldībās, kas robežojas ar Rīgu. Tad būs pašvaldības dzīvokļi un pašvaldības veiks sociālo māju celtniecību, t.i., īrēs pašvaldībai piederošās mājas. Vairāk maznodrošinātajiem. Šajā programmā paredzēts uzbūvēt un renovēt 1800 dzīvokļu,” sacīja Martišs Ūders.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
