Dažas dienas pēc iecelšanas par Latvijas premjerministru Ivica Selīna devās uz Briseli un skaidri norādīja, ka atbalsta Ukrainas ambīcijas kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti.
“Mūsu kopējā misija ir turpināt atbalstīt Ukrainu, līdz tā sasniegs uzvaru. Lai nodrošinātu ilgtermiņa mieru Eiropā, mums Ukraina ir jāuzņem NATO,” trešdien NATO galvenajā mītnē sacīja premjerministrs.
“Kad mēs palīdzam Ukrainai, mums ir arī jāveido savas atturēšanas un aizsardzības spējas, lai aizsargātu katru sabiedroto teritorijas centimetru,” viņš piebilda.
Selīnu pagājušajā nedēļā apstiprināja Latvijas parlaments, aizstājot Krišjanu Karincu, kurš augustā paziņoja par atkāpšanos no amata pēc… Sakļaut No viņa valdošās koalīcijas. Celīna, kura nāk no tās pašas centriski labējās partijas kā Karinca, noslēdza jaunu aliansi ar divām mazajām partijām un ieguva valdošā vairākuma izveidošanai nepieciešamās balsis.
Savas pirmās vizītes laikā Briselē premjerministre tikās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un apņēmās saglabāt “spēcīgu” militāro un finansiālo atbalstu Ukrainai, kas, pēc viņas aplēsēm, ir 1,3% no tās vērtības. . Valsts iekšzemes kopprodukts.
Selīna aicināja Eiropas Savienību veicināt Ukrainas integrāciju blokā, un šis temats arvien vairāk piesaista uzmanību notiekošajā strīdā par… Ukrainas graudu eksportsTas ir tas, ko daudzi uzskata par prelūdiju tam, kas varētu notikt, ja kara plosītajai valstij, lielai lauksaimniecības produkcijai, tiks piešķirta dalība.
“Mana valdība saglabās skaidru proeiropeisku pieeju,” līdzās fon der Leienai sacīja Selīna. “Latvija var būt tikai tik spēcīga un pārtikusi kā Eiropas Savienība.”
Premjers mudināja turpmāk rīkoties saistībā ar sankcijām pret Krieviju un tiesiskiem pasākumiem, lai nodrošinātu “atbildību” par Maskavas agresijas noziegumu.
Eiropas Komisija šobrīd izstrādā plānus aizliegt Krievijas dimantu importu un izmantot iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus Ukrainas atjaunošanas izmaksu finansēšanai. Abi projekti tiek koordinēti G7 līmenī.
Selīna arī nosodīja Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko “hibrīduzbrukumus” ES austrumu robežai, kas vasarā saasināja spriedzi un lika kaimiņvalstīm būt gatavībā.
“Tā ir daļa no plašākas destabilizācijas tendences mūsu reģionā, kas prasa skaidru Eiropas Savienības reakciju,” viņa piebilda.
