Mjanmas valdība ir izsludinājusi obligāto militāro dienestu visiem jauniem vīriešiem un sievietēm, valstī turpinās nemieri.
Taču pēdējos mēnešos tā ir ticis sakauts vairākās cīņās ar etniskajiem kaujiniekiem un pretapvērsuma cīnītājiem.
Sestdien paziņotais solis paredz, ka visiem vīriešiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem un sievietēm vecumā no 18 līdz 27 gadiem būs jādienē militārā vadībā vismaz divus gadus.
Sīkāka informācija netiek atklāta. Bet militārās padomes paziņojumā teikts, ka Aizsardzības ministrija “izdos nepieciešamos noteikumus, procedūras, deklaratīvos rīkojumus, paziņojumus un instrukcijas”.
Armija pēdējo mēnešu laikā ir piedzīvojusi vairākas pazemojošas sakāves.
Pagājušā gada beigās trīs etnisko nemiernieku armijas Šaņas štatā, ko atbalstīja citi bruņoti grupējumi, kas iebilst pret valdību, sagrāba robežšķērsošanas punktus un maršrutus, kas pārvadā lielāko daļu sauszemes tirdzniecības ar Ķīnu.
Mjanmas militārpersonu ieceltais prezidents Mints Svē, bijušais ģenerālis, iepriekš brīdināja, ka valsts riskē sabrukt, ja valdība nespēs kontrolēt kaujas.
Likums, kas pieļauj obligāto iesaukšanu, Mjanmā tika ieviests 2010. gadā, taču tas vēl nav ieviests.
Saskaņā ar tiesību aktiem ārkārtas stāvokļa laikā dienesta nosacījumus var pagarināt līdz pieciem gadiem. Alternatīvi, tie, kas ignorē uzaicinājumu uz dienesta pienākumu pildīšanu, var tikt ieslodzīti uz tādu pašu laiku.
Valsts hunta 2021. gadā izsludināja ārkārtas stāvokli, un nesen tas tika pagarināts vēl par sešiem mēnešiem.
Mjanma represīvos militārajos režīmos izturēja gandrīz 50 gadus, pirms pārgāja uz demokrātiju 2011. gadā.
2021. gada 1. februārī militāristi paziņoja, ka ir pārņēmuši kontroli pār valsti.
Kopš tā laika nemieri un kaujas ir skārušas valsti, liekot pārvietoties vairāk nekā miljonam cilvēku un nogalināt tūkstošiem cilvēku.
Armijas sniegums tās nesenajās kaujās ar etniskām bruņotām grupām, no kurām dažas beidzās ar sakāvi un atkāpšanos, izraisīja kritiku un šaubas tās atbalstītāju vidū.