Pirms desmit gadiem Igaunija veica ievērojamus ieguldījumus savā izglītības sistēmā. Šīs investīcijas radīja veiksmes stāstu. No otras puses, Latvija palaida garām iespēju ieguldīt savlaicīgi, sacīja Latvijas izglītības un zinātnes ministre Anita Moines.
Pēc ministra teiktā, ja Baltijas skolu sistēmu salīdzinās kā ar rūpnīcām, Igaunijā būs rūpnīca ar jaudīgu aprīkojumu, kas spēj nodrošināt augstu produktivitāti. Viņa teica, ka aprīkojums ir dārgs, un rūpnīcas darbinieki – ne tik daudz. Tajā pašā laikā Igaunijai jāpatur prātā, ka darbinieki, kas nodrošina zemākas kvalitātes darbu, var atstāt rūpnīcu. Tomēr Igaunija riskēja un organizēja savu izglītības sistēmu, neskatoties uz izmaksām.
“Latvijā ir savādāk – mēs to organizējām un virzījām līdz robežām, un, neraugoties uz zemo produktivitāti, turpinājām strādāt. Kad Igaunija riskēja, Latvija kritizēja savu kaimiņu, sakot, ka kaimiņvalstij ir milzīgi parādi un nav pārliecības, ka tas bija pareizs lēmums, ”sacīja Moines. Rezultātā viņa piebilda, ka Latvija mudināja rūpnīcas darbiniekus turpināt darbu ar vecajām iekārtām, kamēr tās vēl darbojās.
No otras puses, Lietuva novērtēja abus gadījumus – Igaunijai bija pārmērīgas izmaksas, kuras Lietuva nevarētu atļauties, un Latvijas variants bija nevēlams, sacīja Moines.
“Tagad, desmit gadus vēlāk, Igaunija tiek slavēta par veiksmīgajiem ieguldījumiem, kas palīdzēja nodrošināt kvalitāti un izaugsmi. Bet Latvija palaida garām savu iespēju, ”saka izglītības un zinātnes ministrs, piebilstot, ka tā nav valdības vai pašreizējās politikas vaina. “Tas ir stāsts, kas aptver vismaz 20 gadus pēc valsts izveidošanās. Mēs aizgājām no padomju laikiem, taču neveicām drosmīgus soļus, ”komentē Moinets.
Uz jautājumu, vai jaunais izglītības ministrs varētu lūgt Ministru kabinetu piešķirt vairāk nekā 400 miljonus eiro ieguldījumiem skolotāju algās Latvijā, pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku savienības pieprasījuma Muiniece norādīja, ka pastāv objektīvā realitāte, iespējas un vajadzības . Ministrs piekrīt, ka skolotāju darbs netiek pienācīgi atalgots. Ja pēkšņi tiek atrasti nepieciešamie resursi, tad pirmais, kas jādara, paaugstinot skolotāju algas.
Tajā pašā laikā, pēc viņas teiktā, jautājumu par algām var viegli aprēķināt valstij, izmantojot vidējās algas koeficientu valstī.
Tajā pašā laikā Muenich saka, ka ir jāņem vērā budžeta iespējas. Viņa saka, ka tas nenozīmē, ka nākamajam gadam ministrijai nebūs vērienīgu prasību pēc skolotāju algām.
“Es saprotu budžeta iespējas, bet tajā pašā laikā esmu gatavs cīnīties, lai skolotāji no valsts dzirdētu ne tikai viņu pateicību par neprātīgo Covid-19 periodu, bet arī pateicību par ieguldījumu profesijā, kas palīdz veidot katru indivīdu. “Ministrs apstiprina.
Viņa saka, ka cīnīsies par skolotāju algām un prasīs valdībai pēc iespējas vairāk naudas, ko var ietaupīt pakāpeniski. “Mēs nedrīkstam būt ilūzijas, bet tajā pašā laikā skolotājiem jābūt pārliecinātiem par nepieciešamajām zināšanām,” sacīja ministrs.
Lasi arī: Latvijas prezidents apstiprina četrus jaunus ministrus
Kā ziņots iepriekš, īpaša grupa, kas sastāvēja no Izglītības un zinātnes ministrijas, atklāja, ka iepriekš minēto 406 miljonu eiro ieguldījums būtu nelīdzsvarots risinājums. Šī iemesla dēļ grupa ierosināja pakāpeniski palielināt algas un noslogotību līdz 2025. gadam. Darba grupa katru gadu ierosina palielināt algu par 8,4%. Turklāt tiek ierosināts sadalīt skolotāju slodzi proporcijā 60:40, kur 60% pienākumu veido tiešie pienākumi un 40% – citi pienākumi.
Līdz 2022. gadam sabiedrības izglītošanas pamatbudžetā ir nepieciešami 20,7 miljoni eiro, ja skolotāji 25% sava laika velta citu pienākumu veikšanai. 2023. gadā izglītības pamatbudžetam būs nepieciešami 54,2 miljoni eiro, skolotājiem 30% sava laika atvēlot citu pienākumu veikšanai. 2024. gadā budžets sasniegs 40,4 miljonus eiro un darba slodzes koeficients būs 65:35. 2025. gadā pamatbudžetam būs nepieciešami 46,2 miljoni eiro, un kvota galīgajā formā būs 60:40.
